Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: tentā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
tentō
|
tentor
|
tentem
|
tenter
|
—
|
—
|
2 p.
|
tentas
|
tentāris
|
tentes
|
tentēris
|
tentā
|
tentare
|
3 p.
|
tentat
|
tentātur
|
tentet
|
tentētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
tentāmus
|
tentāmur
|
tentēmus
|
tentēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
tentātis
|
tentāmini
|
tentētis
|
tentēmini
|
tentāte
|
tentamini
|
3 p.
|
tentant
|
tentantur
|
tentent
|
tententur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
tentābam
|
tentābar
|
tentārem
|
tentārer
|
2 p.
|
tentābas
|
tentabāris
|
tentāres
|
tentarēris
|
3 p.
|
tentābat
|
tentabātur
|
tentāret
|
tentarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
tentabāmus
|
tentabāmur
|
tentarēmus
|
tentarēmur
|
2 p.
|
tentabātis
|
tentabamini
|
tentarētis
|
tentarēmini
|
3 p.
|
tentābant
|
tentabantur
|
tentarent
|
tentarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
tentābo
|
tentabor
|
—
|
2 p.
|
tentābis
|
tentaberis
|
tentāto
|
3 p.
|
tentābit
|
tentabitur
|
tentāto
|
Plur.
|
1 p.
|
tentabimus
|
tentabimur
|
—
|
2 p.
|
tentabitis
|
tentabimini
|
tentatōte
|
3 p.
|
tentabuntur
|
tentanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
tentāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
tentāri
|
Participium praesentis actīvi
|
tentāns
|
Gerundium
|
tentandī
|
Gerundivum
|
tentandus, -a, -um
|
Основа перфекта: tentāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
tentāvī
|
tentāverim
|
tentāveram
|
tentāvissem
|
tentāverō
|
2 p.
|
tentāvisti
|
tentāveris
|
tentāveras
|
tentāvisses
|
tentāveris
|
3 p.
|
tentāvit
|
tentāverit
|
tentāverat
|
tentāvisset
|
tentāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
tentāvimus
|
tentāverimus
|
tentāverāmus
|
tentāvissēmus
|
tentāverimus
|
2 p.
|
tentāvistis
|
tentāveritis
|
tentāverātis
|
tentāvissētis
|
tentāveritis
|
3 p.
|
tentāvērunt
|
tentāverint
|
tentāverant
|
tentāvissent
|
tentāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
tentāvisse
|
Основа супина: tentāt-
Participium perfecti passivi
|
tentātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
tentātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
tentātum
|
Supinum II
|
tentātū
|
ten-to
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
- то же, что tempto ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Происходит от неустановленной формы.
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править]