Ae ba nösi

Wikipedia:Olayama

Moroi ba Wikipedia
Wikipedia Nias
ensiklopedia nifalului zato ba li Niha.
No so 1.737 ngawua zura.
Oguna"ö nahia yaŵa ba högö zura (faigi gambara ) ba wangalui hadia ia.

Fa"anö zura si bohou

Halö templat zura si faudu ba Formulir wanura
Moguna inspirasi? So gangolifa zura sinangea mu"a"asogö ba da"a. Baero da"ö so göi ngawalö zura si lö tesöndra ba da"a.

Sura amilita

Musim Kupu-Kupu Kuning (li Niha, Hino Kawa-Kawa Usö ma Hino Löhö-Löhö Usö) no sambua novel ba li Indonesia sanutunö zalua ba Mbawömataluo me ngaotu ndröfia si-19 nisura Vanni Puccioni. Vanni andre no samösa niha Italia si no irai toröi ba Danö Niha ba ginötö nifotöi rehabilitasi ba rekonstruksi aefa ndruru sebua Maret 2005 ba Danö Niha. Novel andre no ni"ali moroi ba li Italia ba niraka Gramedia Pustaka Utama ba tefa"olo"ö ba zato me 20 Agustus 2021. Töi novel asli nisura ba li Italia Nella stagione delle farfalle gialle niraka Ciesse Edizioni me 2019 (Baso dohu-tohunia)

Gambara amilita

Nga"örö föna Zura Ni"amoni"ö ni"ali H. Sundermann ba Li Niha ba muraka me 1911.

Hadia ö"ila?

Hadia ö"ila

Salua föna

Salua ba föna ba mbaŵa si sara:
  • 01/01/1916: Si föföna sibai te"oguna"ö ndro ni"okafu"ö ba niha (to"ölö lafotöi ia transfusi) nifalua The Royal Army Medical Corps.
  • 01/01/2007: Atoru tou göfa sihombo Adam Air 574 ba Selat Makassar. Oi mate fefu 102 niha si so bakha.
  • 03/01/1946: Ibu kota RI mufawu"a moroi ba Jakarta möi ba Yogyakarta börö wa"atohare ndra saradadu ndra sifao awö khö Belanda ba Jakarta.
  • 03/01/1996: Motorola StarTAC, telefon nifatö"ö si föföna sibai si lö mangoguna"ö kabel tebörögö lafamawa.
  • 04/01/2004: Köfa fangosili mbanua si yaŵa sotöi Spirit okhöta NASA tohare ba Mars.
  • 07/01/1927: Fahuhuosa telefon internasional si föföna sibai moroi ba New York City lumalö ba London.
  • 07/01/1965: Iröi PBB Indonesia aefa tobali Malaysia anggota Dewan Keamanan PBB.
  • 09/01/1951: Tebokai resmi gödo PBB ba New York City.
  • 09/01/1968: Köfa fangosili mbanua si yaŵa okhöta Amerika Serikat sotöi Surveyor-7 tohare ba mbaŵa. Köfa andre si lö fao ono göfa.
  • 10/01/1946: Rafe sebua PBB si föföna sibai mufalua ba London, Inggris. Sangosalahi 51 negara fao ba rafe andre.
  • 13/01/2021: Wikipedia Li Niha tefa"olo resmi, me no aefa 6 waŵa ba zosou"a (inkubator).
  • 15/01/2001: Wikipedia si föföna sibai ba li Inggris tefa"olo resmi.
  • 20/01/1078: Presiden Soeharto mombatogö 7 zura duria dua migu wa"ara: Kompas, Sinar Harapan, Merdeka, Pelita, The Indonesian Times, Sinar Pagi ba Pos Sore.
  • 30/01/1948: Mate Mahatma Gandhi nibunu samösa ekstremis Hindu.

Halöŵö bö"ö Wikimedia

Wikipedia andre no nihönagö Wikimedia Foundation, sambua amaota si lö mangalui hare. Baero ba Li Niha so na sa Wikipedia ba Li Indonesia ba ba ngawalö li bö"ö ba Indonesia simane: Aceh, Bali, Banjar, Banyumasan, Bugis, Gorontalo, Jawa, Madura, Melayu, Minangkabau, Sunda, ba Tetun.

Baero Wikipedia ba so göi na sa proyek tanö bö"ö multi-bahasa khö Wikimedia Foundation:

Wikimedia Commons Commons
Girö-girö media
Wiktionary Wiktionary
Kamus
Wikisource Wikisource
Ngawalö gumbu
Wikinews Wikinews
Ngawalö duria
Wikibooks Wikibooks
Ngawalö mbuku
Wikiquote Wikiquote
Ngawalö gamaedola
Wikispecies Wikispecies
Ngawalö spesies
Wikiversity Wikiversity
Ngawalö wamomaha
Wikivoyage Wikivoyage
Ngawalö wanörö
Wikidata Wikidata
Wikidata
Meta-Wiki Meta-Wiki
Koordinasi Wikimedia
MediaWiki MediaWiki
Software Wiki