Zunu valoda
| Zunu valoda | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Ņūmeksikas rietumi, ASV |
| Ģenētiskā klasifikācija | izolēta valoda |
| Atzari |
|
| ISO 639-2 | zun |
 | |
| Zunu valodas izplatība pirmskolonizācijas laikmetā. | |
Zunu valoda ir izolēta Ziemeļamerikas indiāņu valoda, kurā runā viena no pueblu tautām zuni. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 9600 ASV pamatiedzīvotājiem, kas dzīvo galvenokārt Zunu pueblā Ņūmeksikā.
Atšķirībā no lielākās daļas ASV indiāņu valodu, zunu valodā runā arī daudzi bērni, un tā ir salīdzinoši maz apdraudēta. Zunu pueblā tā joprojām ir galvenā saziņas valoda un sarunvaloda arī ģimenes lokā.
Zunu valodas pašnosaukums ir Shiwi’ma (shiwi ("zuni") ’ma ("vietējs"), kas tulkojas kā "zunu ceļš"), bet valodas lietotāji sevi kopīgi dēvē par A:shiwi (’a:(w) — "daudzsk." shiwi — "zuni").
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Būdama izolēta, zunu valoda nav radniecīga ne ar vienu citu zināmo valodu. Taču tajā ir vairāki ar reliģiskām cermonijām un rituāliem saistīti aizguvumi no kaimiņu tautu keresanu, hopi un pimu valodām.
Mēģinājumi pamatot zunu valodas radniecību ar hipotētiskajām penutu un hokanu virssaimēm vai kaiovu-tanoanu valodu un keresanu valodu saimēm nav bijuši pārliecinoši.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1985.
- Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ethnologue report for Zuni
- Zuni World View "Linguistic and Ontological Implications of the Conceptual Presuppositions of the Zuni Worldview", HTML and PDF.
- Zuni Enigma (Listen in RealAudio...).
- English-Zuni Word list
- English-Zuni Conservational phrases[novecojusi saite]
- Zuni Bible Portions[novecojusi saite]