Pāriet uz saturu

Zinātniskais pieraksts

Vikipēdijas lapa
Decimālais pieraksts Zinātniskais pieraksts
2 2×100
300 3×102
4321,768 4,321768×103
−53 000 −5,3×104
6 720 000 000 6,72×109
0,2 2×10−1
0,00000000751 7,51×10−9
Zinātniskā pieraksta salīdzinājums
Avogadro skaitlis kalkulatora displejā
Tas pats skaitlis drukātā tekstā

Zinātniskais pieraksts jeb normālforma ir veids, kā pierakstīt ļoti mazus vai ļoti lielus skaitļus. Šo pieraksta sistēmu parasti izmanto dažādi zinātnieki, matemātiķi un inženieri.

Zinātniskajā pierakstā skaitļi tiek pierakstīti formā

kur a ir reāls skaitlis robežās no 1 līdz 10, b ir skaitļa kārta, tas ir vesels skaitlis. Piemēram, skaitli 350 zinātniskajā pierakstā pieraksta kā 3,5 × 102.

Lielākajai daļai kalkulatoru ir zinātniskā pieraksta attēlošanas iespēja. Tā kā tādus lielus skaitļus kā 107 jeb 10 000 000 nevar korekti attēlot displejā, kam ir 7 vai mazāk zīmes, tad tiek pielietots E vai e burta pieraksts, kam nav nekādas saistības ar matemātisko konstanti e vai eksponentfunkciju ex. Piemēram, ja kalkulatora displejā ir parādījies uzraksts "5,045e15" vai "5,045E15", tas norāda, ka attiecīgais skaitlis rakstāms kā 5,045 × 1015.

Pamatoperācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja ir doti divi skaitļi zinātniskajā pierakstā

un

tad to reizināšanā un dalīšanā izmantojami tie paši likumi, kas izpildot attiecīgās darbības ar kāpinātājiem:

un

Piemēram:

un

Saskaitīšanā un dalīšanā abiem skaitļiem ir jābūt vienādai desmitnieka pakāpei, tad abi skaitļi var tikt vienkārši saskaitīti vai var tikt veikta atņemšanas darbība.

Piemēram:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]