Pāriet uz saturu

Gerdene

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Zerdene)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.
Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines pilis (no Polijas Archiwum Główne Akt Dawnych).

Gerdene jeb Zerdene (latīņu: castrum Zerdene) bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211. gada Jersikas dalīšanas un 1213. gada zemju pārdales dokumentos. Mūsdienās uzskata, ka Gerdenes pilsnovads atradies Aiviekstes kreisajā krastā, sēļu-latgaļu jaukti apdzīvotā teritorijā. Mūsdienu kartēs Gerdenes pilsnovada zemes meklējamas Madonas novada Ļaudonas pagastā.

Augusts Bīlenšteins meklēja Zerdenes pili pie Cērtenes (tagad — Launkalne), kas atrodas Smiltenes novadā,[1] tomēr 13. gadsimtā šis novads ticamāk atradās Tālavas teritorijā. Viedokli par Gerdenes lokalizāciju pie Smiltenes atbalstīja arī Francis Balodis un Eduards Šturms. Heinrihs Lākmanis uzskatīja, ka Gerdene atradusies pie Gardaunes ezera uz ziemeļaustrumiem no Krustpils, pie kam kādā 1354. gada dokumentā šajā apvidū minēta Gardonenes zeme (terra Gardonen),[2] tomēr tur nav atrasts neviens pilskalns. Ēvalds Mugurēvičs vēl 1965. gadā rakstīja, ka Gerdines vai Zerdenes pils atrašanās vieta ir neskaidra.[3]

Savukārt 15 km attālumā uz ziemeļrietumiem no Gardaunes ezera atrodas Sāvienas pilskalns un Sildas pilskalns, kas varēja būt atsevišķa pilsnovada centrs. Tāda gadījumā Gerdenes novads rietumos robežojās ar Mārcienas pilsnovadu, ziemeļos ar Cesvaines un Varkas pilsnovadiem, dienvidos ar Asotes, bet austrumos ar Lepenes pilsnovadu.

Jersikas zemju dalīšana (1211—1213)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen ..., 1. sējums — 92 lpp.
  2. H. Laakman, Zur Geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit (Beiträge z. Kunde Estl. XVIII, 2, 1933) — 93 lpp.
  3. Мугуревич Э.С. Восточная Латвия и соседние земли в X-XIII вв. Рига, 1965