Vitiligo
Vitiligo ir ādas pigmentācijas traucējumi, kas izpaužas kā baltu dažādas formas un lieluma plankumu veidošanās uz ādas, biežāk uz sejas, rokām vai kājām. Vitiligo var skart gan sievietes, gan vīriešus un tas var attīstīties jebkurā vecumā, taču biežāk šī slimība skar jauniešus[1] — apmēram 50% gadījumu slimības simptomi sāk izpausties līdz 20 gadu vecumam.[2]
Simptomi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākajā daļā gadījumu cilvēki ar vitiligo saslimšanu cieš tikai no kosmētiskā defekta — baltu, dažādas formas un lieluma plankumu parādīšanās uz ādas, kas, slimībai progresējot, pakāpeniski kļūst lielāki un saplūst kopā. Biežāk vitiligo izpaužas uz sejas, kakla, muguras, rokām, kājām un cirkšņu rajonā. Plankumi var veidoties arī galvas matainajā daļā, kā arī ūsu un bārdas zonā. Nereti vitiligo skartajā zonā melanīnu mēdz zaudēt arī mati, tie var kļūt sirmi, sausi un lūstoši.[1]
Cilvēkiem ar šo saslimšanu nav ieteicams sauļoties, jo ādas laukumi, kuri ir zaudējuši pigmentu, ir jūtīgāki pret sauli.[1]
Galvenie cēloņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan ir ierosinātas vairākas hipotēzes par to, kas ir potenciālie vitiligo ierosinātāji, pētījumi norāda, ka šo slimību izraisa imūnsistēmas izmaiņas.[3][4] Tiek uzskatīts, ka vitiligo ir daudzfaktoru slimība, kuras izpausmi ietekmē gan ģenētiski, gan vides faktori.[3]
Pastāv hipotēze, ka saules apdegumi var ierosināt vai pastiprināt vitiligo izpausmi, taču šī hipotēze vēl nav kvalitatīvi pierādīta.[5]
Autoimūnie veselības traucējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autoimūnie veselības traucējumi tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem vitiligo attīstības cēloņiem. Šis secinājums par cēloni balstās uz faktu, ka daudziem cilvēkiem, kuriem diagnosticēta šī slimība, bieži tikušas atklātas arī tādas autoimūnās saslimšanas kā reimatoīdais artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde,[1] psoriāze, celiakija, sklerodermija, 1. tipa cukura diabēts, un citas.[5][6]
Endokrīno dziedzeru darbības traucējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Endokrīno dziedzeru darbības traucējumi var veicināt vitiligo attīstību, tāpēc, ja tiek diagnosticēts vitiligo, papildus ieteicams pārbaudīt arī aizkuņģa dziedzera, olnīcu, hipofīzes un virsnieru dziedzeru darbību. Aptuveni 30% cilvēku ar vitiligo tika diagnosticētas arī vairogdziedzera saslimšanas.[1]
Trofiskie traucējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vitiligo var attīstīties trofisko čūlu rezultātā, kuras izraisījušas, piemēram, traumas vai apdegumi. Bieži vien vitiligo veidojas iepriekš traumētos ādas rajonos, jo tajos iekaisuma procesa dēļ attīstās antiķermeņi. Tādējādi ādas šūnas, kas izstrādā melanīnu, pakāpeniski sāk bojāties, rezultējoties ar pigmentācijas traucējumiem.[1]
Vides faktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novērots, ka daži kosmētiskie līdzekļi var saturēt vielas (piemēram, fenolu) var veicināt ādas laukumu depigmentāciju.[1]
Diagnostika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dermatologi diagnosticē vitilogo izmeklējot pacienta ādu un apskatot viņa iepriekšējos izmeklējumu rezultātus. Dažkārt ir nepieciešami citi medicīniskie testi. Precīzākas diagnozes noskaidrošanai var tikt veikta bojātā ādas laukuma biopsija.[2]
Diagnostikā var tikt izmantotas ultravioletās gaismas lampas, lai identificētu slimību tās agrīnajās attīstības fāzēs, kad kosmētiskie defekti nav viegli pamanāmi ar neapbruņotu aci, kā arī, lai noteiktu ārstēšanas efektivitāti. UV gaismā būs vieglāk pamanāmas izmaiņas ādas pigmentācijā.[7]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nesegmentālais
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nesegmentālā vitiligo (NSV) gadījumā plankumiem parasti ir novērojama kāda veida simetrija. Laika gaitā var parādīties jauni diskolorācijas plankumi, tie var nosegt lielu daļu ķermeņa, kā arī var būt lokalizēti noteiktā apgabalā. Ekstrēmie vitiligo gadījumi, kad gandrīz visa āda ir zaudējusi pigmentu, tiek saukti par vitiligo universalis jeb universālo vitiligo. NSV var rasties jebkurā vecumā (atšķirībā no segmentālā vitiligo, kas ir daudz izplatītāks pusaudžu gados).[8]
Nesegmentālais vitiligo var tikt smalkāk klasificēts:[2][9]
- Ģeneralizēts vitiligo: visizplatītākais veids, kuram raksturīgas lieli un nekonkrēti izvietoti depigmentācijas apgabali,
- Universāls vitiligo: depigmentācija nosedz lielāko daļu ķermeņa,
- Fokālais vitiligo: viena vai dažas izkaisītas makulas vienā zonā, visbiežāk bērniem,
- Akrofaciālais vitiligo: krāsas zudums tikai uz galvas, rokām vai pēdām,
- Gļotādas vitiligo: depigmentācija skar tikai gļotādu.
Segmentāls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Segmentālais vitiligo (SV) no nesegmentālā atšķiras pēc izskata, cēloņa un saistīto slimību biežuma. Arī ārstēšana atšķiras no NSV ārstēšanas. Tas mēdz skart ādas vietas, kas ir saistītas ar muguras smadzeņu dorsālajām (mugurējām) nervu saknītēm.[5] Tas ir daudz stabilāks/statiskāks, un tā saistība ar autoimūnām slimībām nav tik spēcīgi asociēta, kā NSV.
Ārstēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Specifiski medikamenti šīs slimības ārstēšanai nepastāv. Slimība galvenokārt rodas dažādu organisma traucējumu rezultātā, tāpēc, izārstējot cēloni, iespējama pilnīga cilvēka atveseļošanās no vitiligo.
Ārstēšanai tiek izmantoti fitopreparāti, antioksidanti, imunomodulatori. Tāpat var veikt ādas apstarošanu ar ultravioletajiem stariem, lāzerterapiju vai fotoķīmijterapiju. Pielieto arī ķirurģiskas ārstēšanas metodes, piemēram, transplantējot mākslīgi audzētus melanocītus vai ņemot ādu no pacienta veselajām ķermeņa daļām (donora vietām).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Vitiligo: Simptomi, cēloņi un ārstēšana». medicine.lv (latviešu). 2018-06-08. Skatīts: 2023-03-16.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Vitiligo». dermatologs.lv. 25.01.2016. Skatīts: 2023-03-16.
- ↑ 3,0 3,1 Ezzedine, Khaled; Eleftheriadou, Viktoria; Whitton, Maxine; van Geel, Nanja (2015-07). "Vitiligo" (en). The Lancet 386 (9988): 74–84. doi:10.1016/S0140-6736(14)60763-7.
- ↑ Ongenae, Katia; Van Geel, Nanny; Naeyaert, Jean-Marie (2003-04). "Evidence for an Autoimmune Pathogenesis of Vitiligo" (en). Pigment Cell Research 16 (2): 90–100. doi:10.1034/j.1600-0749.2003.00023.x.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Questions and Answers about Vitiligo». web.archive.org. 2007-08-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-08. Skatīts: 2023-03-16.
- ↑ Van Driessche, Freya; Silverberg, Nanette (2015-08). "Current Management of Pediatric Vitiligo" (en). Pediatric Drugs 17 (4): 303–313. doi:10.1007/s40272-015-0135-3. ISSN 1174-5878.
- ↑ Wang, Yen-Jen; Chang, Chang-Cheng; Cheng, Kun-Lin (2017-12). "Wood's lamp for vitiligo disease stability and early recognition of initiative pigmentation after epidermal grafting: Determine vitiligo disease stability before epidermal grafting with a Wood's lamp" (en). International Wound Journal 14 (6): 1391–1394. doi:10.1111/iwj.12800. PMC PMC7949874. PMID 28799192.
- ↑ R.H. Huggins. «Vitiligo». web.archive.org, 2006-12-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-12-10. Skatīts: 2023-03-16.
- ↑ Halder, R. M.; et al. (2007). "Vitiligo". In Wolff, K.; et al. (eds.). Fitzpatrick's Dermatology in General Medicine (7th ed.). New York: McGraw-Hill Professional. ISBN 978-0-07-146690-5.