Vikentijs Latkovskis

Vikentijs Latkovskis
	Tautas Saeimas deputāts
Dzimšanas dati	1899. gada 20. jūnijā; Dagdas pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1983. gada 5. novembrī (84 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	LKP/PSKP

Vikentijs Latkovskis (1899—1983) bija latviešu skolotājs, padomju izlūkdienesta aģents, politiķis un Latvijas PSR valsts un partijas darbinieks. Latvijas iekšlietu ministra biedrs un Politiskās policijas priekšnieks Augusta Kirhenšteina valdībā (1940).^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1899. gada 20. jūnijā Dagdas pagastā. Pirmo Latgales skolotāju kursu dalībnieks Rēzeknē (1918). Pēc Pirmā pasaules kara strādāja par skolotāju. Līdztekus kopš 1921. gada darbojās kā Padomju Krievijas, vēlāk PSRS izlūkdienesta aģents.^[2] Daugavpils apriņķa valdes loceklis (1928—1931), vēlāk cietuma inspektors izglītības jautājumos. Uzsācis studijas Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā, bija studentu biedrības "Montānija" loceklis. Viņa svainis bija Broņislavs Trubiņš.

No Progresīvās tautas apvienības (vēlāk Latgales Zemnieku progresīvā apvienība) V. Latkovskis kandidēja 3. un 4. Saeimas vēlēšanās, tomēr ievēlēts netika.^[3]

Pēc Latvijas okupācijas t.s. Tautas Saeimas deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala, uz īsu brīdi ieņēma iekšlietu ministra Viļa Lāča vietnieka (biedra) posteni Augusta Kirhenšteina valdībā. Bija nozīmēts arī par Latvijas Republikas Politiskās policijas priekšnieku, bet drīz viņa funkcijas pārņēma no Krievijas atbraukušais Semjons Šustins, kas līdz oficiālajai valsts aneksijai augustā konspirācijas nolūkos darbojies ar izdomātu uzvārdu "Silnieks".^[4] Pēc Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izveides 1940. gada 30. augustā Vikentiju Latkovski arī oficiāli nomainīja LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta (NKVD) Valsts drošības pārvaldes priekšnieks Semjons Šustins. Savukārt Vikentijs Latkovskis bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940—1941).

Atgriežoties Latvijā pēc evakuācijas uz PSRS iekšējiem apgabaliem Otrā pasaules kara laikā, V. Latkovskis turpināja pildīt LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisāra (vēlāk ministra) amatu. Šajā ministrijā turpinājis darboties līdz pat aiziešanai pensijā 1971. gadā.

Miris 1983. gada 5. novembrī.^[5]

Literatūra

Gore, I., Stranga, A. Latvijas neatkarības mijkrēslis. Okupācija. Rīga: 1992. — 177. lpp.
Kursītis, St. Atmiņu ceļos. Rēzekne, 1994.

Atsauces

↑ "Jaunais ministru kabinets." Latgolas Vōrds. 1940. gada 27. jūnijā
↑ latgalesdati.du.lv
↑ Kaspars Strods. «No ganu zēna līdz padomju ministram. Stāsts par Vikentiju Latkovski».
↑ nekropole.info
↑ Vikentijs Latkovskis. Cīņa, 1983. gada 10. novembrī

[1] "Jaunais ministru kabinets." Latgolas Vōrds. 1940. gada 27. jūnijā

[2] tgalesdati.du.lv

[3] Kaspars Strods. «No ganu zēna līdz padomju ministram. Stāsts par Vikentiju Latkovski».

[4] ropole.info

[5] Vikentijs Latkovskis. Cīņa, 1983. gada 10. novembrī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]