Viļkicka šaurums
| Viļkicka šaurums | |
|---|---|
 | |
  Viļkicka šaurums  Viļkicka šaurums  Viļkicka šaurums  Viļkicka šaurums |
|
| Atrodas |  Krievija Krasnojarskas novads Taimiras Dolganu-Ņencu rajons |
| Savieno | Karas jūra Laptevu jūra |
| Atdala | Severnaja Zemļa Taimira |
| Koordinātas | 77°57′43″N 103°26′50″E / 77.96194°N 103.44722°EKoordinātas: 77°57′43″N 103°26′50″E / 77.96194°N 103.44722°E |
| Garums | 130 km |
| Platums | 56 km |
| Lielākais dziļums | 200 m |
| Apdz. vietas krastos | Misčeļuskina |
 Viļkicka šaurums Vikikrātuvē
| |
Viļkicka šaurums (krievu: пролив Вилькицкого) ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā. Tas atdala Severnaja Zemļas arhipelāga Boļševikas salu ziemeļos no Taimiras pussalas dienvidos un savieno Karas jūru rietumos un Laptevu jūru austrumos. Šaurums ir ap 130 km garš un šaurākajā vietā 56 km plats, kuģojams. Viļkicka šaurums ir Ziemeļu jūras ceļa vistālāk ziemeļos esošais posms.
Šaurumā izvietojušās nelielās Heiberga salas, bet tā dienvidos atrodas Eirāzijas galējais ziemeļu punkts Čeļuskina rags.
Šaurumu pirmais caurkuģoja Ādolfs Nordenšelds 1878. gadā, bet viņš nezināja par Severnaja Zemļas esamību. Kā jūrasšaurumu to 1913. gadā atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar kuģiem Taimir un Vaigač. Šaurumam 1916. gadā tika piešķirts Krievijas troņmantinieka vārds un tas nosaukts par Cesareviča Alekseja šaurumu (пролив Цесаревича Алексея). 1918. gadā tas tika pārdēvēts ekspedīcijas vadītāja vārdā par Borisa Viļkicka šaurumu (пролива Бориса Вилькицкого), bet kopš 1954. gada tas tiek dēvēts tagadējā vārdā (kontradmirālis Boriss Viļkickis 1920. gadā emigrēja no Padomju Krievijas).[1]
Šauruma dienvidos izvietojusies Misčeļuskinas polārstacija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļkicka šaurums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)