1929. gadā kļuvis par Maskavas čempionu šahā, uzvarot 11 partijās pēc kārtas.[1] 1934. gadā, spēlējot ārpus konkurences, uzvarējis Uzbekistānas šaha čempionātā.[2] 1934. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā. Piecas reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos (1929, 1934/1935, 1937, 1939, 1940, 1948). Labākais rezultāts - dalīta 11.-12. vieta 1939. gadā.[3] 1947. gadā uzvarējis PSRS sporta biedrības "Dinamo" individuālajā čempionātā.[4] 1948. gadā Maskavas izlases sastāvā uzvarējis PSRS komandu šaha čempionātā. 1952. gadā sporta biedrības "Iskra" sastāvā uzvarējis PSRS komandu kausā. 1950. gadā FIDE piešķīrusi Panovam starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.
Bijis pazīstams kā šaha žurnālists un literāts. Bijis šaha nodaļu vadītājs lielajos Maskavas laikrakstos Известия un Пионерская правда. Sarakstījis monogrāfijas par pazīstamajiem Krievijas šahistiem Mihailu Čigorinu un Aleksandru Aļehinu. Ļoti populāra dažāda līmeņa šahistu vidū bijusi Panova grāmata "Atklātņu kurss" (Курс дебютов), kura pirmizdevumu piedzīvojusi 1957. gadā, bet vēlāk septiņus reizes izdota atkārtotos un papildinātos izdevumos.
Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Panova vārdā ir nosaukts uzbrukuma variants Karo—Kana aizsardzībā: 1. e4 c6 2. d4 d5 3. exd5 cxd5 4. c4.
