Vasaras saulgrieži

Vasaras saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vislielākā deklinācija. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts. Vasaras saulgriežus sauc arī par vasaras saulstāvjiem^[1]^[2] jeb solstīciju (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties'^[3]), jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta, tāpat ēnu garums mainās ļoti lēni.

Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu.

Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tas ir Zāļu vakars un Jāņi.

Atsauces

↑ Skaidrojošā vārdnīca — saulstāvji^{[novecojusi saite]}
↑ «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — saulgrieži». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 620. lpp. ISBN 9984-9383-5-2

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Skaidrojošā vārdnīca — saulstāvji^{[novecojusi saite]}

[2] «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — saulgrieži». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.

[3] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 620. lpp. ISBN 9984-9383-5-2

[1]

[2]

[3]