Pāriet uz saturu

Varāni

Vikipēdijas lapa
Varāni
Varanus (Merrem, 1820)
Komodo varāns (Varanus komodoensis)
Komodo varāns (Varanus komodoensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
InfrakārtaGlodeņveidīgie (Anguimorpha)
DzimtaVarānu dzimta (Varanidae)
ĢintsVarāni (Varanus)
Varāni Vikikrātuvē

Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Lielākā daļa sugu dzīvo uz sauszemes, bet ir sastopamas arī kokos un daļēji ūdenī dzīvojošas sugas. Pazīstamākais ir uz sauszemes dzīvojošais Komodo varāns, kas ir arī lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka. Zinātniskais nosaukums Varanus veidots no arābu waral (ورل,), arī waran. Angļu nosaukums Monitor nozīmē ‘novērotājs’ jeb ‘brīdinātājs’ — cilvēki senākos laikos ticēja, ka varāns tos brīdina, ja tuvojas krokodils.[2]

Varāni mājo Āfrikā, Āzijas centrālajā daļā un dienvidos, kā arī Malaizijas un Indonēzijas salās, Papua-Jaungvinejā un Austrālijā, kur dzīvo apmēram puse no varānu sugām.[3] Varānu dabīgajā izplatības areālā vietējie iedzīvotāji varānus medī gan ādas, gan arī gaļas dēļ. Lai arī tie vēl nav iekļauti apdraudēto sugu sarakstā, tomēr starptautiskie likumi ierobežo to ķeršanu dabā un tirdzniecību.[2]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sjerramadres meža varāns (Varanus bitatawa), lai arī ir liela auguma, barojas ar augļiem

Varāni ir spēcīgi veidotas ķirzakas, ar garu kaklu, masīvu asti, labi attīstītām kājām un gariem nagiem. Tiem ir 9 kakla skriemeļi, šāds pats kakla skriemeļu daudzums ir vēl tikai čūskķirzakām, bet pārējām ķirzakām ir 8 vai mazāks skaits skriemeļu.[3] Varāniem ir arī gara, dziļi šķelta mēle, kas tiek izmantota hemorecepcijai — smaržu uztverei.[3] Varāni var būt ļoti dažāda lieluma. Mazākais ir īsastes pundurvarāns (Varanus brevicauda), kas ir 20 cm garš un sver 20 g. Lielākais ir Komodo varāns, kura ķermeņa garums var sasniegt 3 m, bet svars 70 kg.[4]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varāni ir aktīvi gaišajā dienas laikā. Gandrīz visas varānu sugas ir plēsīgi gaļēdāji, lai gan dažas sugas barojas ar augļiem, piemēram, Sjerramadres meža varāns (Varanus bitatawa) un olīvzaļais varāns (Varanus olivaceus).[5] Daži lielo sugu varāni barojas arī ar maitu, piemēram, Komodo varāns un ūdens varāns (Varanus salvator) mēdz meklēt apbedītus cilvēkus un baroties ar līķiem.[3] Varāni vairojas, dējot olas, kuru daudzums atkarībā no sugas var būt 7—37. Mātīte olas izdēj koka dobumā vai zemes iedobē un nosedz ar augsni.[6]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bengālijas varāns (Varanus bengalensis)
Melnais meža varāns (Varanus beccarii)
Zaļais meža varāns (Varanus prasinus)
Zilpunktainais meža varāns (Varanus macraei)
Dzelkšņastes varāns (Varanus acanthurus)
Krokodilvarāns (Varanus salvadorii)
Dzeltengalvas ūdens varāns (Varanus cumingi)
Mežģīņuvarāns (Varanus varius)

Varānu ģints (Varanus)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Population Status of Two Varanus species[novecojusi saite]
  2. ↑ 2,0 2,1 «Rīgas Zoo: Tropu māja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 14. jūnijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 ADW:Varanidae
  4. ↑ «Komodo dragon Facts and Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. augustā. Skatīts: 2019. gada 13. aprīlī.
  5. ↑ «Varanus (Genus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. februārī. Skatīts: 2010. gada 25. maijā.
  6. ↑ Bauer, Aaron M. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 157–159. ISBN 0-12-178560-2.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varāni
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Varāni&oldid=3983607"