Pāriet uz saturu

Vīnogas

Vikipēdijas lapa
Zaļās galda vīnogas

Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas vīnogas ir ogas. Visplašāk ogu iegūšanai tiek kultivēts īstais vīnkoks (Vitis vinifera). Vīnogas var gan lietot uzturā svaigā veidā, gan arī tās apstrādāt, iegūstot vīnu, rozīnes, sulu, etiķi, ievārījumu un vīnogu sēklu eļļu. Vīnogas bieži vien izmanto arī dažādu konditorejas izstrādājumu veidošanā. Vīnogas iedala galda vīnogās (ogas, kuras lieto svaigā veidā) un vīna vīnogās (lieto vīna gatavošanā).

Vīnogu kultivēšana aizsākās aptuveni pirms 6000 līdz 8000 gadiem Tuvajos Austrumos.[1] Savukārt Latvijas teritorijā pirmais zināmais vīna dārzs ierīkots 1640. gadā Rendā, un ar laiku izveidoti vīnkoku hibrīdi, kas spēj izturēt pat 40 °C salu.[2]

Vīnogu ķekars

Vīnogas parasti aug ķekaros, kuros ogu skaits ir no 15 līdz 300. Ogu krāsa atkarībā no sugas un šķirnes var būt dažāda — tumšsarkana, melna, tumši zila, dzeltena, zaļa, oranža vai sārta.

Lielāko daļu no vīnogām iegūst no īstā vīnkoka (Vitis vinifera). Vīnogas, salīdzinoši ar pārējām sugām, diezgan daudz iegūst arī no Amerikas vīnkoka (Vitis labrusca), krastu vīnkoka (Vitis riparia), apaļlapu vīnkoka (Vitis rotundifolia) un Amūras vīnkoka (Vitis amurensis).

Vislielākā vīnogu raža gada laikā tiek iegūta Ķīnā.[3] 2012. gadā šajā valstī ieguva 9,6 miljonus tonnu vīnogu.[3] Aptuveni 71% no vīnogu ražas izmanto vīna ražošanā.

10 valstis, kurās gada laikā iegūst vislielāko vīnogu ražu (tonnās)
Vieta Valsts 2009. gadā 2010. gadā 2011. gadā 2012. gadā
1 Karogs: Ķīna Ķīna 8 038 703 8 651 831 9 174 280 9 600 000 F
2 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 6 629 198 6 777 731 6 756 449 6 661 820
3 Karogs: Itālija Itālija 8 242 500 7 787 800 7 115 500 5 819 010
4 Karogs: Francija Francija 6 101 525 5 794 433 6 588 904 5 338 512
5 Karogs: Spānija Spānija 5 535 333 6 107 617 5 809 315 5 238 300
6 Karogs: Turcija Turcija 4 264 720 4 255 000 4 296 351 4 275 659
7 Karogs: Čīle Čīle 2 600 000 2 903 000 3 149 380 3 200 000 F
8 Karogs: Argentīna Argentīna 2 181 567 2 616 613 2 750 000 2 800 000 F
9 Karogs: Irāna Irāna 2 305 000 2 225 000 2 240 000 2 150 000 F
10 Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 1 748 590 1 743 496 1 683 927 1 839 030
Pasaule 58 521 410 58 292 101 58 500 118 67 067 128
Avots: Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)[3] (F=FAO aptuveni)

Vīnogu indīgums suņiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suņiem nav ieteicams ēst vīnogas, jo tās var izraisīt dažādas veselības problēmas. Visbiežāk suņiem ir novērojama nieru mazspēja, lai gan iemesls, kāpēc tā notiek, nav noskaidrots.[4]

  1. This, Patrice; Lacombe, Thierry and Thomash , Mark R. (2006). "Historical Origins and Genetic Diversity of Wine Grapes" (angliski). Trends in Genetics 22 (9): 511–519. doi:10.1016/j.tig.2006.07.008. PMID 16872714.
  2. Kārlis Riekstiņš. Mājās gatavoti vīni. Rīga : Avots, 2010. 5. lpp. ISBN 978-9984-859-05-7.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Production of Grape by countries» (angliski). Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. Jūlijs. Skatīts: 2014. gada 12. februārī.
  4. «Veterinārārsts: Vīnogu ēšana suņus var novest līdz nieru mazspējai». "Ķepa uz sirds", LTV raidījums. 2014. gada 7. maijs. Skatīts: 2015. gada 10. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]