Tiangong 2
Tiangong 2 天宫二号 | |||||
Tiangong 2 (pa labi) modelis, savienots ar Shenzhou | |||||
KA veids | Orbitālā stacija | ||||
Organizācija: | CNSA, Ķīna | ||||
Starts | 15.09.2016. 14:04:09 UTC | ||||
Starta vieta | Dzjucjuaņa, Ķīna | ||||
Nesējraķete | Chang Zheng 2F | ||||
Palaists kopā ar | BanXing 2 | ||||
Beigu datums | 19.07.2019. | ||||
NSSDC ID | 2016-057A | ||||
SCN | 41765 | ||||
Masa | ~ 8600 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | LEO | ||||
Programma Tiangong | |||||
|
Tiangong 2 (ķīniešu: 天宫二号, piņjiņs: Tiāngōng èrhào — "Debess pils 2") bija Ķīnas orbitālā stacija, oficiāli saukta par kosmisko laboratoriju. Tā paredzēta nākotnes staciju dzīvības nodrošināšanas sistēmu pārbaudei un saslēgšanās eksperimentiem ar citiem kosmosa kuģiem. Tā ir daļa no Tiangong projekta (zināma arī kā "Projekts 921-2"), kas paredz orbītā izveidot lielāku, modulāru, daļēji pastāvīgi apdzīvojamu staciju ap 2020. gadu.
Tiangong 2 ir 10,4 m garumā ar masu aptuveni 8,6 t. Tā sastāv no diviem cilindriskiem nodalījumiem, kuriem ir dažādi diametri. Tievākais ir resursu modulis, kurā ir dzinēji, degvielas tvertnes, saules baterijas. Otrs ir eksperimentu modulis 3,35 m diametrā ar iekšejo tilpumu 15 m³, kurā var dzīvot un strādāt kosmonauti. Tas ir apgādāts ar saslēgšanās mehānismu.[1]
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiangong 2 palaista 2016. gada 15. septembrī 14:04:09 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 2F no Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra.
25. septembrī laboratorijas orbīta pacelta līdz 393 km.
18. oktobrī 19:24 UTC pie stacijas pieslēdzās kosmosa kuģis Shenzhou 11 ar kosmonautiem Dzjinu Haipenu un Čeņu Dunu. 17. novembrī 04:41 UTC Shenzhou 11 atvienojās no Tiangong 2.
2017. gada 22. aprīlī 04:16 UTC Ķīnas pirmais automātiskais kravas kuģis Tianzhou 1 saslēdzās ar Tiangong 2. 27. aprīlī pabeigts stacijas degvielas uzpildīšanas pirmais eksperiments, pārsūknējot degvielu no Tianzhou 1 uz Tiangong 2. 14. un 15. jūnijā veikts otrais degvielas pārsūknēšanas eksperiments.[2] 19. jūnijā 01:37 UTC Tianzhou 1 atvienojās no Tiangong 2. Tas attālinājās 5 km attālumā no stacijas un pēc tam atkal tuvojās tai, līdz 06:55 UTC kravas kuģis saslēdzās ar laboratoriju.[3] 21. jūnijā 01:47 UTC Tianzhou 1 atkal atvienojās no Tiangong 2. 2017. gada 12. septembrī Tianzhou 1 veica izmēģinājuma saslēgšanās operācijas ar Tiangong 2 paātrinātā režīmā (6,5 stundās standarta 2 diennakšu vietā).
2018. gada 13. jūnijā Tiangong 2 veica divu impulsu manevru, pazeminot orbītu no 388 × 391 km līdz 293 × 299 km. Tas līdzinājās noiešanas no orbītas manevram. 22. jūnijā tika veikts vēl divu impulsu manevrs, kas atjaunoja orbītu uz 390 × 399 km.
2019. gada 19. jūlijā Tiangong 2 tika novadīta no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Why Tiangong is not a Station Hub». July 2011.
- ↑ Tianzhou-1 Completes 2nd In-Orbit Refueling Demonstration ahead of Departing Tiangong-2 Arhivēts 2017. gada 27. jūnijā, Wayback Machine vietnē. spaceflight101.com, 2017-06-16
- ↑ Chinese Tianzhou-1 Cargo Craft & Tiangong-2 Space Lab engage in Orbital Ballet for Re-Docking Arhivēts 2017. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē. spaceflight101.com, 2017-06-20
|