Tautas Saeima
| Latvijas Republikas Tautas Saeima | |||
|
| |||
|---|---|---|---|
| |||
| Tautas Saeimas deputāti pie tobrīd vēl ar Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. | |||
| Darbības laiks: 1940. gada 21. jūlijs — 25. augusts | |||
|
| |||
| Priekšsēdētājs: | |||
| Priekšsēdētāja biedri: | |||
| Frakcijas termiņa sākumā | |||
| |||
| |||
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no 1940. gada 21. jūlija līdz 22. jūlijam un Latvijas PSR parlaments laika posmā no 22. jūlija līdz 25. augustam.
Vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažas nedēļas pēc Latvijas okupācijas, PSRS militāro un drošības iestāžu kontrolē tika sarīkotas Tautas Saeimas vēlēšanas, kas notika 1940. gada 14. un 15. jūlijā. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas okupācijas apstākļos.[1] PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs P. Sudoplatovs vēlāk atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”.[2] Piedalījās tikai viens saraksts — "Darba tautas bloks", kas kopā virzīja 100 kandidātus, no kuriem visi tika ievēlēti. Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.[3]
Deputāti[4]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Aleksandrs Aleksandrovičs
- Jānis Ancāns
- Olga Auguste
- Antons Balančonoks
- Pēteris Baško
- Fricis Bergs
- Trīne Birģele
- Pēteris Blaus
- Pēteris Briedis
- Ansis Buševics
- Milda Bundule
- Staņislavs Čēmis
- Roberts Dambītis
- Jezups Deglis
- Fricis Deglavs
- Pāvels Dergačs
- Aleksandrs Eizaks
- Eduards Eliass
- Faivišs Frīdmanis
- Kārlis Gailis
- Pauls Galenieks
- Teodors Gulbis
- Jānis Gustsons
- Vilis Ģēbels
- Galaktions Iļjins
- Andrejs Jablonskis
- Ilona Jakubovska
- Arnolds Jansons
- Jānis Jansons
- Miķelis Jofe
- Broņislava Juhno
- Pēteris Junge
- Valdis Kalnāre
- Jānis Kalnbērziņš
- Arvīds Kalniņš
- Kārlis Karlsons
- Ludvigs Kažemaks
- Augusts Kirhenšteins
- Roberts Kļaviņš
- Dāvids Komisārs
- Antons Kotāns
- Oļģerts Krastiņš
- Jānis Kronītis
- Kārlis Krūmiņš
- Dāvids Krūza
- Broņislavs Kudeiko
- Pēteris Kurlis
- Jūlijs Lācis
- Vilis Lācis
- Rūdolfs Lapiņš
- Vikentijs Latkovskis
- Ansis Leja
- Jānis Lieknis
- Herberts Līkums
- Haralds Lūkins
- Augusts Matisons
- Aleksandrs Mazjēcis
- Jūlijs Mežapuķe
- Alberts Miezis
- Eduards Miķelsons
- Stepans Morozovs
- Roberts Neilands
- Jānis Niedra
- Alfons Noviks
- Alfrēds Nurža
- Otomārs Oškalns
- Juris Pabērzs
- Ieva Paldiņa
- Kārlis Paldiņš
- Kārlis Plāters
- Pēteris Plēsums
- Kārlis Žanis Prieže
- Viktors Pudāns
- Jānis Pupurs
- Marija Rezgale
- Pēteris Rizga
- Arvīds Rogulis
- Antons Rubins
- Ansis Rudevics
- Florians Rudovičs
- Jānis Salnis
- Sīmanis Simanovičs
- Žanis Spure
- Antons Stabrovskis
- Voldemārs Strautnieks
- Tomass Strupovičs
- Pēteris Šadurskis
- Aleksejs Šeršunovs
- Kārlis Šics
- Edmunds Šnore
- Kārlis Šuba
- Arnolds Tabaks
- Viktors Tenisons
- Broņislavs Trubiņš
- Jāzeps Trukšāns
- Andrejs Upīts
- Jānis Vagners
- Jānis Vanags
- Jānis Vierpe
- Ieva Vinholde
Tautas Saeimas darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tautas Saeima savā pirmajā sēdē 21. jūlijā pieņēma "Deklarāciju par valsts varu" un deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā», kurā pasludināja, ka tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu suverenitāti, mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu.[5] 2. sesijā 25. augustā tā vienbalsīgi pieņēma PSKP CK Politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par "Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi".[6] Tautas Saeimas laikā darbojās Kirhenšteina Ministru kabinets.
Tautas Saeimas pirmo sēdi atklāja tās vecākais deputāts — Dāvids Krūza. Par priekšsēdētāju ievēlēja Pēteri Briedi, prezidijā darbojās Pauls Galenieks, Galaktions Iļjins, Oļģerts Krastiņš, Kārlis Žanis Prieže, Sīmanis Simanovičs, Kārlis Šics, Kārlis Šuba un Jānis Vagners.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ PSRS aizsardzības tautas komisāra maršala S. Timošenko 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: “Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto B[altijas] republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.” (1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44-45).
- ↑ Судоплатов П. Спецоперации Лубянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.
- ↑ I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv Arhivēts 2014. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē.: Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā.
- ↑ I. Gore. Kas balsoja par sociālistisko Latviju. - Latvijas Jaunatne. - 1991.g. 20.jūlijs
- ↑ «Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. maijā. Skatīts: 2012. gada 9. septembrī.
- ↑ «Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis». vip.latnet.lv. 2002.04.26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2012.07.08.
- ↑ «Latvijas darba tautas Saeimas vēsturiskā sēde 1940. g. 21. jūlijā». Cukurbiešu Kultūra un Cukurrūpniecība. 1940. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
