Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra Rīgas arhibīskapijas domkapitulam. Dalīšanas līgumā minēts, ka Spārnenes zemē ietilpst Lielauces ezers (stagnum que ... Autzil) un Bērzes upe (Bersene). Spārnenes pārvaldei tika iecelts savs fogts, kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā.

Domkapituls paturējis Spārnenes novadu arī pēc tam, kad 1272. gadā tam nācās atdot Dobenes novadu Livonijas ordenim. Spārnenes galvenais pilskalns atradies Īles Spārnukalnā, Spārnu ezera krastā.

Vietvārdi Spārnenes pilsnovadā (1272)

Pelkua, Zervinas, Pakarde, Rymmen, Daugules, Semmoa, Narenen, Mimayn, Pelsua, Pestene, Wayuexe, Arine, Zetzedua, Szilua, Wanpen, Cacten, Bersenene, Zedreueos, Bayena

Dokumenti

Rīgas arhibīskapa Alberta II, Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa lielmestra vietnieka, vācu mestra [Sainas] Eberharda vienošanās par Rietumzemgales dalīšanu 1254. gada aprīlī:

"Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs [Sainas] Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti:

• 1. arhibīskapam piekritusi Silene un Žagare, domkapitulam Dobene un Spārnene, Vācu ordenim Tērvete un Dobele;
• 2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības;
• 3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu."

Ārējās saites

• Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Spārnenes nodošanu Rīgas domkapitulam no www.herder-institut.de (latīniski)
• Augusts Bīlenšteins par Spārneni "Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ..." (vāciski)