Pāriet uz saturu

Soprāns

Vikipēdijas lapa
Vokālās balss tipi
Soprāns
Mecosoprāns
Alts
Kontralts
Kontrtenors
Tenors
Baritons
Bassbaritons
Bass

Soprāns (itāļu: soprano) ir augstākais cilvēka balss tips. Lielākoties soprāns tiek saistīts ar sievietes dziedājumu, taču pastāv arī zēnu soprāns (līdz balss lūzumam), retāk arī vīriešu kastrātu dziedājums, vai vīriešu falsets, kas iekļaujas soprāna balss diapazonā. Renesanses un baroka laikmeta mūzikā soprāns tiek apzīmēts arī kā diskants.[1] Soprāna balss diapazona robežas ir no Do pirmās oktāvas līdz Fa trešajai oktāvai. Četru balsu pamatsistēmā (soprāns, alts, tenors, bass) soprāns tiek klasificēta kā pirmā balss.[2]

Operā soprāns, atkarībā no balss tesitūras, tembra, skaļuma, kā arī izpildāmās lomas rakstura, tiek iedalīts sekojošās kategorijās[3]:

  • Soprāns — vispārējs apzīmējums.
  • Kolaratūrsoprāns — soprāna paveids, kam raksturīgs kustīgums, veiklība fioritūrās un pasāžās, kā arī tembra dzidrums un brīvs skanējums augšējā reģistrā.
  • Liriskais soprāns — soprāna paveids, kam raksturīgs maigs tembrs un elastīgums.
  • Dramatiskais soprāns — soprāna paveids, kam iezīmīgs spēcīgs skanējums visa diapazona apjomā.
  • Kontrsoprāns
Soprāna balss diapazons

Zināmākās operu ārijas soprānam

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Ludvigs A. Kărklinš, Ludvigs Kārkliņš. Mūzikas leksikons. Rı̄ga : Zvaigzne, 1990. 336. lpp. ISBN 978-5-405-00266-8.
  2. James A. Stark. Bel Canto: a history of vocal pedagogy (repr izd.). Toronto : Univ. of Toronto Press, 2008. ISBN 978-0-8020-8614-3.
  3. Arnold Elvin Aronson, Diane M. Bless. Clinical voice disorders (4. ed izd.). New York Stuttgart : Thieme, 2009. ISBN 978-1-58890-662-5.