Sojuz-10
Sojuz-10 | |||||
---|---|---|---|---|---|
Союз-10 | |||||
Nesējraķetes ar Sojuz-10 starts | |||||
KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
Izgatavotāji | OKB-1, PSRS | ||||
Bāzes platforma | Sojuz (7KT-OK) | ||||
Sērijas Nr. | 31 | ||||
Apkalpe |
Vladimirs Šatalovs Aleksejs Jeļisejevs Nikolajs Rukavišņikovs | ||||
Starta datums | 22.04.1971. 23:54:06 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura 1 / 5 | ||||
Nesējraķete | Sojuz | ||||
Nolaišanās | 24.04.1971. 23:40:00 UTC | ||||
Nolaišanās vieta | Kazahijas PSR (tagad Kazahstāna) | ||||
Lidojuma ilgums | 1 d 23 h 45 min 54 s | ||||
NSSDC ID | 1971-034A | ||||
SCN | 05172 | ||||
Masa | 6525 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Slīpums | 51,6° | ||||
Periods | 89,0 min | ||||
apogejs | 246 km | ||||
perigejs | 208 km | ||||
Apriņķojumi | 288 | ||||
Programma Sojuz | |||||
|
Sojuz-10 (Союз-10) bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists 1971. gada 22. aprīlī ar mērķi saslēgties ar orbitālo staciju Saljut-1. Saslēgšanās bija neveiksmīga, un kuģis atgriezās uz Zemes, apkalpei neapmeklējot staciju.
Sojuz-10 bija pirmais Sojuz (7KT-OK) eksemplārs ar saslēgšanās mehānismu, kas apkalpei ļautu nokļūt stacijā caur iekšējo lūku.
Apkalpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuģa Sojuz-10 apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
Kosmonauts | Virz. | Pozīcija | Lidojums pēc skaita | Valsts / organizācija |
---|---|---|---|---|
Vladimirs Šatalovs | ↑↓ | Komandieris | 3. | PSRS |
Aleksejs Jeļisejevs | ↑↓ | Lidojuma inženieris | 3. | PSRS |
Nikolajs Rukavišņikovs | ↑↓ | Inženieris pētnieks | 1. | PSRS |
Dublējošā apkalpe:
Rezerves apkalpe:
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sojuz-10 tika palaists 1971. gada 22. aprīlī 23:54:06 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas.
Trīs orbītas apriņķojumu laikā lidojums norisinājās pēc plāna. 4. apriņķojumā, automātiskajai sistēmai veicot orbītas korekciju, tika pamanītas anomālijas integratora un žiroskopu darbībā. Kuģa komandierim deva atļauju veikt korekciju manuāli.
24. aprīļa sākumā Sojuz-10 pietuvojās pie orbītas stacijas Saljut-1 16 km attālumā. Apkalpe ieslēdza tuvošanās sistēmu Igla, kas veica stacijas radio pārtveršanu. Pēc tam sākās kosmisko aparātu tuvošanās. 200 metru attālumā Šatalovs pārņēma kuģa vadību. Pieskāriens stacijai notika 01:47 UTC. Pēc 15 minūtēm apkalpe ziņoja, ka indikators "Saslēgšanās" nedeg. Pēc telemetrijas tika noskaidrots, ka kuģa un stacijas saslēgšanās agregātu brangas ir 90 mm attālumā. Pēc viena orbītas apriņķojuma Šatalovs pēc komandas no zemes mēģināja "piespiest" kuģi ar dzinēju palīdzību, bet arī tas nepalīdzēja.[1]
Sākotnējā analīze parādīja, ka noticis kuģa saslēgšanās mezgla bojājums. No zemes apkalpei tika dota komanda atslēgties. Kopējā lidojuma ceturtās orbītas apriņķojuma laikā apkalpe mēģināja atvienoties, bet tas neizdevās. Radās sarežģīta avārijas situācija. Ja neizdotos normālā veidā atkabināties, varēja izmantot divus avārijas atvienošanās paņēmienus: kuģa saslēgšanās agregāta atšaušanu, iedarbinot piropatronas, vai visa sadzīves nodalījuma atšaušanu. Abos gadījumos stacijas turpmāka izmantošana būtu neiespējama. Pēc norādījumiem no zemes Nikolajs Rukavišņikovs atvēra elektronikas bloku un ievietoja pārvienojumu uz noteiktām elektrosavienojuma tapām, lai tādējādi atvērtu fiksatorus. Piektajā apriņķojumā 07:17 UTC kuģis beidzot atdalījās no stacijas. Lidojums savienotā stāvoklī ilga 5 stundas 30 minūtes.
Sojuz-10 veica priekšlaicīgu nolaišanos. Nolaižamais aparāts nosēdās 24. aprīlī 23:40 UTC 180 km uz ziemeļrietumiem no Karaghandi. Šī bija pirmā pasaulē kosmosa kuģa nolaišanās nakts apstākļos.
Negadījuma izmeklēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tehniskā komisija secināja, ka pēc saskares dzinēju vadības sistēma turpināja darboties kuģa stabilizācijas režīmā, periodiski iedarbinot dzinējus. Uz kuģa saslēgšanās agregāta izlīdzinošajām svirām darbojās neparedzētas slodzes. Radās sviru izbīdīšanas mehānisma bojājums, un tas neļāva pilnīgi savilkt kuģi ar staciju.[1]
Nākamajam kuģim tika uzlabots saslēgšanās mezgls un vadības sistēma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Орбитальная станция "Салют-1" (ДОС, 17К) «Союз-10» (11Ф615А8; 7К-Т№31)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Soyuz 10 spacefacts.de
- Soyuz 10, 11 (7KT-OK) Gunter Dirk Krebs