Smiltenes novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Smiltenes novads (2009—2021).

Smiltenes novads
Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Smiltene
Kopējā platība:	1 801,3 km2
• Sauszeme:	1 764,6 km2
• Ūdens:	36,8 km2
Iedzīvotāji (2024):	17 697
Blīvums (2024):	10,0 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2024.):	Astrīda Harju (Jaunā Vienotība)
Mājaslapa:	smiltenesnovads.lv
Smiltenes novads Vikikrātuvē

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads. Robežojas rietumos ar Cēsu novadu, dienvidos ar Gulbenes novadu, austrumos ar Alūksnes novadu un ziemeļos ar Valmieras un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.

Daba

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraine, ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes Aumeisteru paugurvalnis un Augšgaujas pazeminājums, ziemeļos Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenums, austrumos Vidusgaujas zemienes Trapenes līdzenums, galējos austrumos Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Dārzciems, Dzeņi, Ape), māls (Trapene), smilts un grants (Brutuļi), kūdra (Melnsalas-Kaulezera purvs).

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, 16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.

Upes

Novads pilnībā ietilpst Gaujas baseinā. Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:

• labā krasta — Melnupe un Vaidava (abas ietek Gaujas pietekā Mustjegi),
• kreisā krasta — Vija, Vizla ar Palsu, Abuls, Vecpalsa ar Rauzu, Rauna.

Ūdenstilpes

Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeru, tai skaitā Juveris (0,8 km²) un Lizdoles ezers (0,5 km²).

Dabas aizsardzība

Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja (tai skaitā Virešu dabas liegums). Ziemeļos dabas liegumi Melnsalas purvs, Sloku purvs, Lepuru purvs, Tetersalas meži, Melnupes meži, rietumos Raunas Staburags, vidusdaļā Mežole, Launkalne, Rauza un Šepka, austrumos daļa no Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus.

Dabas objekti

• Dzenīšu vītols ir dižkoks Apes pagastā, Latvijas (iespējams, arī Baltijas un Eiropas) dižākais baltais vītols.

Vēsture

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija latgaļi un igauņi. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars. 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Tālavai Gaujas kreisajā krastā un Atzelei labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.

Pēc iekarotās Livonijas sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā, ziemeļi un austrumi — Livonijas ordeņa pakļautībā. Ordeņa komtura pils bija Gaujienā, bīskapa pilis — Smiltenē un Raunā.

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 31 723 —     1959 27 910 −0.53% 1967 27 090 −0.37%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 25 863 −0.47% 1989 26 141 0.21% 2000 25 011 −0.40%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 20 509 −1.79% 2021 18 041 −1.27%

Apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Smiltene	Pilsēta	—	5397
2.	Rauna	Ciems	Raunas	1218
3.	Ape	Pilsēta	—	847
4.	Palsmane	Ciems	Palsmanes	560
5.	Gaujiena	Ciems	Gaujienas	501
6.	Variņi	Ciems	Variņu	401
7.	Grundzāle	Ciems	Grundzāles	366
8.	Silva	Ciems	Launkalnes	346
9.	Trapene	Ciems	Trapenes	344
10.	Drusti	Ciems	Drustu	264

Nacionālais sastāvs

Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (16607)			92.7%
Krievi (592)			3.3%
Ukraiņi (182)			1.0%
Baltkrievi (154)			0.9%
Poļi (115)			0.6%
Igauņi (40)			0.2%
Lietuvieši (32)			0.2%
Čigāni (16)			0.1%
Ebreji (3)			0.0%
Cita un neizvēlēta (168)			0.9%

Tautsaimniecība

Novadu visā garumā šķērso Vidzemes šoseja (A2).

Ievērojami novadnieki

• Jūlijs Auškāps (1884—1942), ķīmijas tehnologs, profesors, izglītības ministrs
• Jānis Cimze (1814—1881), pedagogs, tautas dziesmu vācējs
• Jēkabs Dravnieks (1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs
• Zigfrīds fon Fēgezaks (1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
• Ķikuļu Jēkabs (1740—1777), audējs, hernhūtietis
• Matīss Karro (1991), motosportists
• Linards Laicens (1883—1938), rakstnieks
• Jēkabs Lange (1711—1777), mācītājs, pirmās vācu — latviešu vārdnīcas autors
• Mairis Levans (1967), motosportists
• Pauls Līvens (1875—1963), Smiltenes muižas īpašnieks
• Rūdolfs Pērle (1875—1917), mākslinieks
• Jūlijs Pētersons (1880—1945), rakstnieks
• Pēteris Šmits (1869—1938), sinologs, valodnieks un etnogrāfs
• Ojārs Vācietis (1933—1983), dzejnieks
• Jāzeps Vītols (1863—1948), komponists
• Elīna Zālīte (1898—1955), rakstniece

Attēlu galerija

• 
  Raunas Staburags
• 
  Gaujienas muižas ēka
• 
  Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
• 
  Gauja pie Gaujienas
• 
  Smiltenes ugunsdzēsēju depo
• 
  Niedrāja ezers