SkCUBE

Pegasus
KA veids	tehnoloģiju, atmosfēras pētījumu pavadonis
Operators	Slovākijas kosmosa aktivitāšu organizācija, Slovākija
Starts	23.06.2017. 03:59 UTC
Starta vieta	Satīša Dhavana kosmosa centrs Indija
Nesējraķete	PSLV-XL, Indija
Palaists kopā ar	Cartosat-2E, NIUSAT, CE-SAT-1, Max Valier Sat, D-SAT, Blue Diamond, Green Diamond, Red Diamond, Aalto-1, COMPASS 2, InflateSail, LituanicaSAT-2, NUDTSat, Venta-1, UCLSat, URSA MAIOR, VZLUSat 1, SUCHAI-1, ROBUSTA-1B, Pegasus, CICERO 6, Tyvak-53b, Lemur-2 34, Lemur-2 35, Lemur-2 36, Lemur-2 37, Lemur-2 38, Lemur-2 39, Lemur-2 40, Lemur-2 41
Aktivitātes beigas	12.01.2019.
NSSDC ID	2017-036AA
SCN	42789
Tīmekļa vietne	http://www.druzica.sk/
Masa	1,056 kg
Orbītas elementi
Slīpums	97,4°
Periods	94,6 min
Apogejs	514 km
Perigejs	496 km

SkCUBE bija Slovākijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Projektu vadīja Slovākijas kosmosa aktivitāšu organizācija (SOSA). Panopavadonissolārsinhronā orbītā tika palaists 2017. gada 23. jūnijā.

Kosmiskā aparāta izstrādi Slovākija kosmosa aktivitāšu organizācija sāka 2011. gadā.

Uzbūve

Pavadonis veidots CubeSat 1U formā ar izmēriem 10 cm × 10 cm × 10 cm un masu 1,056 kg.

Galvenie zinātniskie instrumenti un eksperimenti:

• VLF detektors. Galvenā zinātnisko eksperimentu ierīce ir ļoti garo viņu (VLF) radio uztvērējs. Kas paredzēts 3 — 30 kHz signālu uztveršanai, kas rodas augšējās atmofēras zibebeņošanā.
• Kamera Zemes attēlu uzņemšanai. Tā izgatavota no augstas kvalitātes attēla sensora ar izšķirtspēju 750 × 480 pikseļi un zemu trokšņu līmeni. Optikai ir 60° skata leņķis, ar infrasarkano un neitrālo filtru.
• Radioamatieru ciparu atkārtotājs, kas radioamatieriem ļauj veikt sakaru seansus, izmantojot pavadoni. Tas arī sūta telemetrijas datus Morzes kodā vienkāršai tiešai klausīšanai.
• 2,4 GHz eksperimentāls raidītājs, kas attēlus no kameras var pārraidīt lielā ātrumā, izmantojot progresīvas kodēšanas metodes.

Citi moduļi un eksperimenti:

• Saules pozīcijas sensors, kas veidots uz divu asu pozīcijas jutīga sensora un analogciparu pārveidotāja
• Rotācijas un pozīcijas kontroli nodrošina elektromagnētiskās spoles, mijiedarbojoties ar Zemes magnētisko lauku (magnetorquer). Stabilizācijas sistēmas sensori ir: MEMS magnetometrs, MEMS žiroskops, Saules pozīcijas sensors un Zemes pozīcijas sensors (termogrāfijas kamera ar izšķirtspēju 16 × 4 pikseļi).
• Energosistēma. Elektrību pavadonim nodrošina saules bateriju paneļi. To uzkrāj akumulatoru baterijās un pievada katram modulim.
• Galvenais dators ir veidots uz Texas Instruments mikrokontroliera MSP430 bāzes. Lai sistēma būtu noturīga pret radiāciju, tiek izmantota feroelektriskā atmiņa (FRAM).
• Operētājsistēma ir pašu veidota reālā laika operētājsistēma, kas bāzēta uz Misra-C standartu.

Lidojuma gaita

skCUBE tika palaists 2017. gada 23. jūnijā 03:59 UTC ar Indijas nesējraķeti PSLV-XL (lidojums PSLV-C38) no Satīša Dhavana kosmosa centra. Tas kopā ar 29 mazajiem pavadoņiem bija sekundārā krava Zemes tālizpētes pavadonim Cartosat-2E.

skCUBE ievadīts aptuveni 500 km augstā apļveida solārsinhronā orbītā ar slīpumu 97,4 grādi un apriņķošanas periodu 94,6 minūtes. 05:28 UTC Krievijas radioamatieris Dmitrijs Paškovs uztvēra pirmo signālu no skCUBE. 09:00 UTC pakešu datu saņemšanu apstiprināja SOSA. Nākamajās divas nedēļās no pavadoņa regulāri tika saņemti dati.

Naktī no 7. uz 8. jūliju pārtrūka datu apmaiņa starp sakaru moduli un galveno datoru. Līdz ar to arī nebija savienojuma ar pārējiem moduļiem, jo tie bija saistīti ar galvenā datora plati. SOSA secināja, ka visticamāk ir sabojāta datora aparatūra vai programmatūra atmiņā kosmiskā starojuma dēļ.

Galvenie eksperimenti (VLF detektors un kamera) bija plānoti nākamajās nedēļās, bet galvenā datora kļūmes dēļ tos nevarēja veikt. Pavadoņa uzturēšanas sistēmas (energoapgāde, stabilizācija, sakaru modulis) darbojās normāli. Turpmāk pavadoni izmantoja telemetrijas saņemšanai un radio eksperimentiem (Morzes kods, ciparu atkārtotājs).

2019. gada naktī no 12. uz 13. janvāri pilnībā pazuda sakari ar skCUBE. SOSA vēstīja, ka kļūme iespējams notikusi Dienvidatlantijas anomālijā, kur Van Allena radiācijas joslas ir visciešāk pie Zemes virsmas. No pavadoņa saņemtie telemetrijas dati rādīja kosmiskā aparāta pārkaršanu.

An inoperative satellite should spend years in orbit. From the original height of approximately 500 km above the surface, it will gradually decline, and after about five years it should burn in the atmosphere. [27]

Ārējās saites

• skCUBE oficiālā vietne
• skCUBE — the first Satellite of Slovakia ESA eoPortal
• SKCUBE n2yo.com, pavadoņa orbītas parametri
• skCUBE Gunter Dirk Krebs