Sifiliss

Sifiliss
	Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem
	Bālā treponēma ir sifilisa izraisītājs
Specialitāte	infektoloģija; dermatoloģija;
Simptomi	atšķiras pēc tā, kura no četrām stadijām pastāv
Slimošanas ilgums	no 9 līdz 90 dienām
Cēloņi	bālā treponēma
Riska faktori	neizsargāšanās dzimumakta laikā, prezervatīvu nelietošana
ICD-10	A51.0
ICD-9	090
MedlinePlus	000861
PME	PME

Sifiliss (latīņu: syphilis) ir seksuāli transmisīvā slimība, kuras izraisītājs ir baktērijas bālās treponēmas (Treponema pallidum) pasuga pallidum. Slimības pazīmes un simptomi atšķiras pēc tā, kura no četrām sifilisa stadijām pastāv. Slimība primārā stadijā izpaužas kā cietais šankrs (ulcum durum) izraisītāja iekļūšanas vietā. Dzemdes kakls ir otrā biežākā (pēc vulvas) šankra lokalizācijas vieta sievietēm.^[1] Sifilisa sekundārajai stadijai raksturīgi izsitumi uz ādas, piemēram, uz plaukstas un pēdām, kā arī var parādīties veidojumi, kas pēc izskata atgādina kārpas un palielinās zemādas limfmezgli.^[2] Latentajā stadijā simptomi nav vispār vai tie nav izteikti; šī stadija var ilgt pat gadiem. Visbeidzot terciārajai stadijai raksturīgi neatgriezeniski bojājumi iekšējiem orgāniem, var rasties problēmas ar sirdi un nervu sistēmu.

Sifiliss galvenokārt izplatās caur seksuālajām aktivitātēm. Grūtniecības laikā slimība var pāriet arī no mātes uz bērnu, kas zināms kā kongenitālais sifiliss. Sifilisa izraisītājs bālā treponēma var radīt arī tādas slimības kā pintu, bedzeli (nevenerisko endēmisko sifilisu) un frambēziju. Šīs pēdējās trīs nosauktās slimības nav tipiskas seksuāli transmisīvās slimības. Slimības diagnozi parasti uzstāda, veicot asins testu, bet to var konstatēt arī ar citām metodēm, piemēram, izmantojot tumšā lauka mikroskopiju.

Diagnostika

Sūdzības un simptomi

Sifilisa inkubācijas periods vidēji ir 21-24 dienas, bet var saīsināties pat līdz 14 dienām. Pacientes vienīgā sūdzība var būt par nelielu izdalījumu daudzumu palielināšanos ar vai bez asins piejaukuma. Šādos gadījumos jāveic visi izmeklējumi, kuri apstiprina vai izslēdz sifilisa diagnozi. Pozitīvu atbilžu gadījumā nepieciešama dermatovenerologa konsultācija, lai apstiprinātu diagnozi un sāktu ārstēšanu.^[1]

Diferenciāldiagnostika

Cieto šankru bieži jauc ar dzemdes kakla īsto eroziju. Šankram parasti raksturīga blīvāka pamatne un pastiprinātas malas („valnītis”), ko aptver tūskas zona, bet tas var izskatīties kā epitēlija bojājums, ko nosedz pelēcīgs aplikums. Tas nesāp.^[1]

Ārstēšana

Terapiju ordinē dermatovenerologs. Ģimenes ārsta, ginekologa galvenais uzdevums ir identificēt un izmeklēt partneri vai partnerus. Lieto penicilīna, tetraciklīna vai makrolīdu grupas antibiotikas pēc dažādām shēmām.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Vīberga, Ilze. Ginekoloģija. Nacionālais apgāds, 2006. ISBN 9984-26-289-8.
↑ «Sifiliss». dermatologs.com. Skatīts: 2023. gada 5. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sifiliss.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
«Sifiliss». Populārā Medicīnas Enciklopēdija.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Ginekoloģija-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Vīberga, Ilze. Ginekoloģija. Nacionālais apgāds, 2006. ISBN 9984-26-289-8.

[2] «Sifiliss». dermatologs.com. Skatīts: 2023. gada 5. jūnijā.

[1]

[2]