Sienāži

Sienāži Tettigoniidae (Krauss, 1902)
Pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Taisnspārņu kārta (Orthoptera)
Apakškārta	Ensifera
Dzimta	Sienāžu dzimta (Tettigoniidae)
Sienāži Vikikrātuvē

Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta. Šajā dzimtā ir aptuveni 6400 sugas. Sienāži ir cieši saistīti ar circeņiem. Abas kukaiņu dzimtas pieder taisnspārņu kārtai un Ensifera apakškārtai.

Sienāži ir sastopami visos pasaules reģionos, izņemot Antarktīdu. Tie ir plaši izplatīti tropos, īpaši Amazones lietus mežos, bet ir sastopami arī vēsākajos un sausākajos reģionos, piemēram, Austrālijas virsājos, ASV tuksnešos, kā arī Kanādas un Ziemeļeiropas daļās. Tie dzīvo uz lakstaugiem tuvu zemei (pļavās) vai krūmu, dažkārt arī koku, lapotnē. Latvijā pieaugušie sienāži nedzīvo ilgāk kā līdz konkrētā gada vēlam rudenim, jo nepārziemo. Tas nozīmē, ka daudzas sienāžu sugas pilnībā pieaugušas dabā faktiski sastopamas tikai no vasaras sākuma (jūnija — jūlija) līdz rudenim (septembrim — oktobrim).

Sienāži Latvijā

Parastā dziedātājsienāža mātīte (Tettigonia cantans Fuessly)

Biežāk sastopamie sienāži Latvijā ir pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus) un parastais dziedātājsienāzis (Tettigonia cantans). Kopumā Latvijā ir nodalāmas līdz 13 sienāžu sugas.

1. pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus)
2. parastais dziedātājsienāzis — (Tettigonia cantans Fuessly)
3. priežu sienāzis — (Barbitistes constrictus (Brunn.))

   

   Priežu sienāža tēviņš (Barbitistes constrictus)

4. zaļais dziedātājsienāzis — (Tettigonia viridissima L.)
5. siltumnīcu sienāzis — (Tachycines asynamorus (Adelung))
6. Metrioptera brachyptera L.
7. Platycleis albopunctata (Goeze)
8. Leptophyes punctatissima (Bosc.)
9. Metrioptera roeselii Hgb.
10. Conocephalus discolor (Thunb.)
11. Meconema thalassinum (De Geer)
12. Conocephalus dorsalis Latreille
13. Pholidoptera griseoaptera (De Geer)

Izskats un īpašības

Zaļā dziedātājsienāža mātīte (Tettigonia viridissima)

Vidēja lieluma (parasti 2,5-6 cm, reti — mazāki — līdz 1 cm) sāniski saplacināti kukaiņi ar visbiežāk zaļu vai brūnu ķermeņa krāsojumu. Šāds krāsojums labi maskējas vidē. Dažām tropu sugām ķermeņa krāsojums ir košs, ar ornamentam līdzīgu zīmējumu. Raksturīgi gari, sarveidīgi taustekļi, kas stiepjas vismaz ķermeņa garumā, nereti garāki par ķermeni. Šī pazīme atšķir sienāžus no siseņiem, kā arī tas, ka sienāžu pēdām ir četri posmi (siseņiem tie ir trīs). Lēcējkājas masīvas, spēcīgas. Raksturīgi priekšspārni (hitinizēti); zem tiem salocīti pakaļspārni. Mātītēm raksturīgs labi redzams, garš, zobenveidīgs dējeklis. Tēviņi viegli atšķirami no mātītēm pēc cerkām — īlenveidīgajiem piedēkļiem ķermeņa galā. Latvijā cerku un dējekļa forma ir būtiska sugu pareizā noteikšanā vairākām ģintīm.

Barošanās

Sienāži pārsvarā pārtiek no augu barības. Galvenokārt ēd lapas, bet reizēm arī citas augu daļas, jo īpaši ziedus. Retāk sastopamas plēsīgas sugas, kuras ķer sīkus kukaiņus un citus posmkājus. Plēsīgās sugas sastopamas tropos.

Vairošanās

Latvijā sienāži parasti dzīvo mazāk nekā gadu un rada vienu pēcnācēju paaudzi, jo nepārziemo. Olšūnas ir vienīgais dzīves posms, kas spēj pārdzīvot ziemu. Sugas tropiskajā klimatā var dzīvot vairākus gadus, un tās var ražot divas paaudzes gadā, pārklājoties dažādiem dzīves posmiem. Atkarībā no sugas, olas var nogulsnēt augsnē vai tieši augu audos; dažas sugas dēj olas uz kociņiem vai klintīm. Jaunie sienāži ir līdzīgi pieaugušajiem, bet tiem ir mazāk attīstīti spārni.

Sienāžu sisināšana

Tēviņi ir galvenie skaņas radītāji, jo daudzu sugu mātītes neizdveš skaņu. Tie sisina, berzējot priekšspārnu pamatnes. Šādā veidā sienāžu tēviņi pievilina mātītes. Sienāži dzird, izmantojot bungādiņas, no kurām viena atrodas uz katras priekškājas. Dažiem sienāžiem ir arī krūšu kurvja dzirdes struktūra, un dažas sugas var sazināties, izmantojot vibrāciju.