Samu dzimta
| Samu dzimta Siluridae (Ž. Kivjē, 1816) | |
|---|---|
 Indijas stiklasams (Kryptopterus minor) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Virskārta | Samveidīgo virskārta (Siluriphysae) |
| Kārta | Samveidīgās (Siluriformes) |
| Dzimta | Samu dzimta (Siluridae) |
 Samu dzimta Vikikrātuvē | |
Samu dzimta jeb saldūdens samu dzimta[1] (Siluridae) ir viena no samveidīgo kārtas (Siluriformes) dzimtām. Samu dzimtā ir vairāk kā 100 sugas, kas iedalītas 13 ģintīs.[2] Samu dzimtas zivis mēdz saukt arī par Vecās pasaules samiem.[3]
Samu dzimtas zivis dzīvo saldūdens tilpnēs, izņēmums ir Eiropas sams, kas dzīvo arī mazsāļos piekrastes ūdeņos.[1]
Samu dzimtas zivis dzīvo visā Eiropā un Āzijā, bet vislielākā sugu dažādība ir Dienvidaustrumāzijā. Eiropā ir sastopamas 2 sugas: Eiropas sams (Silurus glanis) jeb vienkārši sams un Aristoteļa sams (Silurus aristotelis). Latvijā dzīvo tikai 1 suga - sams.[4] Centrālāzijā lielākajā daļā ūdens tilpņu sami nav sastopami. Samu dzimtu nosacīti var iedalīt 2 lielās grupās: vēsāka klimata sami, kas apdzīvo mērenā klimata joslu Eirāzijā un tropiskie, silto zemju sami, kas dzīvo Āzijas dienvidaustrumos.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Samu dzimtai ir raksturīgs, ka pirms muguras mīkstās spuras tiem nav samveidīgajiem raksturīgais dzelonis, tiem nav tauku spuras un iegurņa spura ir neliela vai vispār nav. Anālā spura toties ir ļoti gara. Kopumā šīs dzimtas samiem ir raksturīga pagarināta un slaida ķermeņa forma, tiem nav zvīņu, galvas forma saspiesta. Tie nespēj izstiept uz priekšu muti. Zobi atrodas uz žokļa un aukslējām. Samu dzimtas zivīm ir 1 - 4 pāri ūsu (tām nav nāsu ūsu, bet ir 1 - 2 pāri augšžokļa ūsu, kas arī var būt rudimentārā formā).[5] Vislielākais samu dzimtā ir Eiropas sams.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Samu dzimta (Siluridae)
- ģints: Bultzobu sami[6] (Belodontichthys)
- ģints: Ragainie sami (Ceratoglanis)
- ģints: Pussami (Hemisilurus)[7]
- ģints: Filipīnu sami (Hito)[8]
- ģints: Stiklasami (Kryptopterus)
- ģints: Īsūsu sami (Micronema)[7]
- ģints: Sviesta sami (Ompok)
- ģints: Tālo Austrumu sami (Parasilurus)
- ģints: Pinna sami (Pinniwallago)[9]
- ģints: Īsspuras sami (Pterocryptis)[10]
- ģints: Purva sami (Silurichthys)
- ģints: Sami (Silurus])
- ģints: Valago sami (Wallago)[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Discover life: Siluridae
- ↑ 2,0 2,1 Bornbusch, Alan H. (1995). "Phylogenetic relationships within the Eurasian catfish family Siluridae (Pisces: Siluriformes), with comments on generic validities and biogeography". Zoological Journal of the Linnean Society 115: 1–46. doi:10.1006/zjls.1995.0032
- ↑ Answers.com: Siluridae
- ↑ Latvijas daba: Kaulzivis[novecojusi saite]
- ↑ «Freshwater Fishes of Iran». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 18. jūlijā.
- ↑ «Planet catfish: Belodontichthys». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. decembrī. Skatīts: 2010. gada 18. jūlijā.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Scot Cat: Genus Names
- ↑ «Raising and Production of Catfish (Hito)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. martā. Skatīts: 2010. gada 18. jūlijā.
- ↑ Fish Base: Pinniwallago kanpurensis
- ↑ «Planet Catfish: Pterocryptis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. janvārī. Skatīts: 2010. gada 18. jūlijā.