Rudastes čakste
| Rudastes čakste Lanius phoenicuroides (Schalow, 1875) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Čakstu dzimta (Laniidae) |
| Ģints | Čakstes (Lanius) |
| Suga | Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) |
| Sinonīmi | |
| |
 Rudastes čakste Vikikrātuvē | |
Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Nesenā pagātnē rudastes čakste tika sistematizēta kā viena no Daurijas čakstes (Lanius isabellinus) pasugām.[1] Rudastes čakste reizumis ieklīst Eiropā, trīs reizes novērota arī Latvijā.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rudastes čakste ligzdo Vidusāzijā no Kazahstānas dienvidiem līdz Pakistānas ziemeļiem, ietverot Afganistānu un Irānu. Iespējams, ligzdo arī Indijas ziemeļrietumos un pašos Ķīnas ziemeļrietumos. Ziemo Āfrikas centrālajā un austrumdaļā, Arābijas pussalā.[2][3] Migrācijas laikā mēdz aizklejot gan uz rietumiem, gan ziemeļiem.[4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā līdz šim bijuši trīs rudastes čakstes novērojumi.[1][4] Viens no vēturiskajiem novērojumiem pēc sugas sadalīšanas divās sugās tika atzīts par Daurijas čakstes novērojumu.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rudastes čakste ir neliels vai vidēji liels dziedātājputns. Ķermeņa garums 16,5—22 cm, spārnu izplētums 37—42 cm, svars 25—41 g.[5][6][7]
Rudastes čakstes apspalvojums ķermeņa augšpusē ir pelēkbrūns. Galvas virsa rudi brūna vai pelēkbrūna, piere gaiša, gandrīz balta. Pāri acīm melna maska, kas sākas pie knābja pamatnes un beidzas pie auss atveres. Gar pašu knābja pamatni stiepjas šaura, melna josliņa, kas nodala gaišo pieri no knābja. Uzacis baltas, savienotas ar pieri kā vienota josla. Pakakle, krūtis, vēders un zemaste gaiši, gandrīz balti. Astes virspuse un tās lidspalvas rudas vai rudi brūnas. Spārnu lidspalvas pelēkbrūnas ar platu, baltu spoguli. Sāni gaiši brūni.[5]
Mātītes ir nedaudz pelēcīgākas, nekā tēviņi, arī tās maska ir mazāka. Abiem dzimumiem ir brūnas acis, melns knābis un kājas. Jaunie putni ir pelēkbrūni ar siltāk brūnu raibumojumu. Raibumojums ir arī uz vēdera. Aste pelēkbrūna, nevis ruda. Sejas maska brūna.[5]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rudastes čakste mājo sausos lapukoku vai saksaulu mežos, krūmājos, dārzos, apmetoties mežmalās, upju un citu ūdenstilpju tuvumā. Sastopama gan līdzenumos, gan kalnos līdz 2500—2700 m virs jūras līmeņa. Rudens migrācija sākas augustā, bet septembrī aizlido pēdējie putni. Migrācijas laikā atpūšas arī niedrāju audzēs.[5]
Barošanās ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā visas čakstes, arī rudastes čakste ir plēsīga. Galvenokārt barojas ar kukaiņiem un nelieliem mugurkaulniekiem, piemēram, grauzējiem, ķirzakām un maziem putniņiem. Tā spēj baroties arī ar indīgiem kukaiņiem, nekaitējot savai veselībai.[6] Rudastes čakste medījot vēro zemi no paaugstinājuma, kas var būt kāds koka zars vai staba gals. Pamanījusi iespējamo upuri, tā strauji uzbrūk. Reizēm tā uzlasa kukaiņus no koku un krūmu zariem un lapām vai noķer tos gaisā. Lielāks medījums tiek uzdurts uz dzeloņiem, lai to būtu vieglāk saplēst gabaliņos.[6]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rudastes čakstes veido monogāmus pārus. Tās ligzdošanas laikā ir teritoriālas, un pāri apmetas 100—300 m attālumā viens no otra. Ligzda tiek vīta koku zaros vai krūmos. Iecienīti koki ligzdošanai ir papele, saksauls, ābele, aprikoze, olīvkoks, ķirsis un kadiķis, bet biežāk izmantotie krūmi ligzdošanai ir mežrozītes, kārkli, sausserži. Vietu izvēlas tēviņš. Ligzda atrodas 0,3—7 m augstumā no zemes. Tā vīta no sausas zāles un oderēta ar mīkstākiem un smalkākiem zāļu stiebriņiem.[5][6]
Ligzdošanas sezona sākas maija beigās vai jūnija sākumā. Gadā viens perējums, bet pirmo dējumu zaudējot, tas tiek atkārtots. Dējumā ir 4—8 olas, biežāk 5—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 15—16 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 12—16 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot apmēram mēnesi ilgāk.[5][6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Shrikes, vireos & shrike-babblers
- ↑ BirdLife: Red-tailed Shrike Lanius phoenicuroides
- ↑ Alive: Red-tailed Shrike (Lanius phoenicuroides)
- ↑ 4,0 4,1 «Ornitofaunistika: Rudastes čakste Lanius isabellinus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 23. septembrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Turkestan Shrike. Туркестанский жулан». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. maijā. Skatīts: 2017. gada 23. septembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 «ARKive: Rufous-tailed shrike (Lanius isabellinus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. septembrī. Skatīts: 2017. gada 23. septembrī.
- ↑ Birds of the Indian Subcontinent[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Daba: Rudastes čakste Arhivēts 2020. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Avibase: Turkestan Shrike Lanius phoenicuroides (Schalow, 1875)
- Xeno-Canto: Red-tailed Shrike · Lanius phoenicuroides · (Schalow, 1875)
- IUCN: Lanius phoenicuroides
- IBC: Red-tailed Shrike Lanius phoenicuroides
- Pie-grièche du Turkestan, Lanius phoenicuroides - Red-tailed Shrike