Ropažu līdzenums
| Ropažu līdzenums | |
|---|---|
 Ropažu līdzenuma ainava pie Kākciema | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Latvija |
| Garums | 55 km |
| Platums | 11—22 km |
| Platība | 761 km2 |
| Augstums | 20 - 60 m |
| Koordinātas | 57°2′N 24°31′E / 57.033°N 24.517°EKoordinātas: 57°2′N 24°31′E / 57.033°N 24.517°E |
  Ropažu līdzenums | |
Ropažu līdzenums ir dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu malā, pakāpeniski pārejot Viduslatvijas nolaidenumā. Līdzenums rietumos robežojas ar Piejūras zemienes, Rīgavas līdzenumu, dienvidu daļā — ar Lejasdaugavas senleju, bet ziemeļu daļā — ar Metsepoles līdzenumu un Gaujas senleju.[1]
Virsmas reljefs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvidū dominē lēzeni viļņots līdzenums, kuru rietumu—austrumu virzienā šķērso senā ledāja kušanas ūdeņu radītās osu pauguru grēdu virknes, par kādām var uzskatīt Lielos Kangarus un Mazos Kangarus. Tā kā tie apgrūtina virszemes ūdeņu noteci, tad to tuvumā izveidojušies purvi. Kopumā virsmas augstums Ropažu līdzenumā paaugstinās no 20—30 m rietumu daļā līdz 50—60 m austrumu daļā, kur tas pāriet Viduslatvijas nolaidenumā.
Klimata iezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā Ropažu līdzenums atrodas netālu no Baltijas jūras Rīgas līča, tad tajā ir vērojama arī līča ūdeņu ietekme līdzenuma mikroklimatā. Janvāra ilggadējās vidējās diennakts temperatūras ir no -5 līdz -6 grādiem, savukārt jūlijā ap 17 grādiem. Gada nokrišņu daudzums 700 -750 mm. Sakarā ar jūras tuvumu, ziemā sniega sega mazāk noturīga kā Latvijas iekšzemes rajonos. Vidējais bezsala periods 140-150 dienas gadā.[2]
Upes, ezeri un purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cauri Ropažu līdzenumu plūst Gauja, kā arī Mazā Jugla un Lielā Jugla ar lielākajām pietekām - Tumšupi un Krievupi. Līdzenuma austrumu malā atrodas Lielkangaru purvs ar Kangaru ezeriņu.
Augājs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvidū dominē velēnu vāji un vidēji podzolētās augsnes uz kurām aug priežu, vietām egļu un sīklapju meži, sils, mētrājs un citi mežu tipi.[3] Ieplakās sastopamas purvainās augsnes.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 12. lpp.
- ↑ Latvijas ģeogrāfiskais atlants, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", Rīga, 2015, 10,11.lpp. ISBN 978-9984-07-477-1
- ↑ «LLU Meža fakultāte, Autoru kolekt. Latvijas mežu tipoloģija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 11. aprīlī.
| ||||||||||||||