Rodžers Bēkons

Rodžers Bēkons; Roger Bacon
Rodžera Bēkona statuja Oksfordas Universitātē
Personīgā informācija
Dzimis	ap 1219. / 1220. gadu; Ilčesteras apkaimē, Somerseta; Anglija
Miris	ap 1292. gadu; Oksfordas apkaimē, Oksfordšīra; Anglija
Tautība	anglis
Vispārīgā informācija
Laikmets	viduslaiku filozofija
Reģions	rietumu filozofija
Skola, tradīcija	sholastika
Nozīmīgas idejas	eksperimentālā zinātne
Galvenās intereses	teoloģija, dabas filozofija
Alma mater	Oksfordas Universitāte
Ietekmējies no	Aristotelis, Avicenna, Ibn Rušds, Fārābī, Alhazens, stoicisms
Ietekmējis	Frānsiss Bēkons, Tomass Hobss, Huans Bautista Alberdi

Rodžers Bēkons (angļu: Roger Bacon, dzimis ap 1219. / 1220. gadu,^[1] miris ap 1292. gadu^[1]) bija franciskāņu mūks, teologs, filozofs sholastiķis, dabaszinātnieks. Oksfordas Universitātes profesors.

Savos darbos viņš izteica virkni tā laika zinātnes un tehnikas līmenim neraksturīgu drosmīgu minējumu, proponēja uz eksperimentiem un matemātiskiem aprēķiniem pamatotu izziņu. Kā lielākā daļa tā laika ļaužu, ticēja maģijai, astroloģijai, nākotni vēstījošām zīmēm, pāris savos pētījumos pieskāries arī alķīmijai.^[2] Deduktīvā strukturēšana un matemātiskās domāšanas akcentēšana ļāva viņam kļūt par paraugu visas Eiropas zinātniskajai domai.

Biogrāfija

Dzimis ap 1219. gadu Anglijas karalistē, netālu no Ilčesteras (Ilchester) Somersetā, bruņinieka ģimenē, kas daudz cieta Henrija III Plantageneta valdīšanas gados (daudzi dzimtas locekļi krita sadursmēs, citi izraidīti no karalistes). Izglītību Rodžers Bēkons guva Oksfordas Universitātē 1236.-1240. gados. 1233. gadā iestājies franciskāņu klosterī un jau nākamajā vai aiznākamajā gadā tika nosūtīts papildināt zināšanas Parīzes Universitātē, kur tai laikā plauka zinātnisko disputu kultūra, no vienas puses uzstājoties tādiem dominikāņu dižgariem kā Alberts Lielais un Akvīnas Toms, savukārt franciskāņu filozofus vadīja Hales Aleksandrs. Parīzē Bēkons saņēma filosofijas doktora grādu.

Ap 1250. gadu atgriezās Oksfordas Universitātē kā pasniedzējs. Ap 1257. gadu uzņemts franciskāņu ordenī kā pilntiesīgs brālis. Ap 1257. gadu pēc ordeņa vadītāja Bonaventuras rīkojuma Bēkons tika atstādināts no darba universitātē un nosūtīts uz dzīvi klosterī Parīzes pievārtē, kur pavadīja turpmākos 10 gadus.^[3] 1267. gadā Bēkons pēc pāvesta Klementa IV lūguma apkopoja un nosūtīja uz Romu savus darbus, bet 1268. gadā atgriezās pasniedzēja darbā Oksfordā. 1271. gadā sarakstīja darbu Compendium Studii Philosophiae. 1278. gadā ordeņa vadība atkal uzsāka izmeklēšanu, atsauca Bēkonu no darba universitātē un uz kādu laiku pat ieslodzīja vieninieka cellē klosterī.

Pēdējos dzīves gados viņš sarakstīja traktātu Compendium Studii Theologiae (1292). Nav zināms, kad un kur Rodžers Bēkons miris, taču kā ticamāko pieņem 1292. gadu — neilgi pēc pēdējā darba pabeigšanas. Apglabāts Oksfordā.

Uzskati

Bēkons pētīja salpetra īpašības un atklāja vairākus tā degošus maisījumus, tomēr viņa dotais apraksts neļauj apgalvot, kā tas izplatīts daiļliteratūrā, ka būtu izdevies atklāt šaujampulveri, kurš jau bija zināms musulmaņu pasaulē. Bēkons pēc arābu parauga veidoja palielināmā stikla lēcas, taču spriežot pēc apraksta, līdz teleskopa izgudrošanai viņš nebija ticis. Viņš pārbaudīja Aristoteļa domu, ka varavīksne patiesībā ir Saules atspulgs mākoņos, jo tā kā vienmēr novērojama Saulei pretējā debess pusē, pie tam šis atspulgs parādās noteiktā leņķī (kas arī ir par iemeslu varavīksnes lokveida formai) — acs redz varavīksni noteiktā konusā, kura virsotnē atrodas paša novērotāja acs. Bēkons pirmais izmērīja šī konusa leņķi un konstatēja, ka galvenā varavīksne vienmēr redzama apmēram 420° leņķī, bet sekundārā apmēram 500° leņķī.

Savā "Lielajā darbā" (“Opus majus”, 1268) viņš pieminēja arī Livonijas krusta karus, kritizējot no Baznīcas un franciskāņu viedokļa aplamo Vācu ordeņa rīcību, pievēršot neticīgos Kristum “ar ieroču spēku, bet ne ar svētuma sirsnību”. Veltot lielu vērību "pieredzes mācībai", Bēkons savos uzskatos par zināšanu mērķi un nozīmi izrādījās pat tuvāks musulmaņu pasaules domātājiem (Kindī, Rāzī, Averoesam, Avicennam un citiem) nekā sholastiķiem. Jautājumā par universālijām ieņēma mērena reālisma pozīcijas uzskatot, ka vispārējais (filosofijas sfēra) tomēr sastāv no atsevišķām jomām un fenomeniem, kas objektīvi pastāv un ir izzināmi caur pieredzi. Nošķīra vairākus pieredzes veidus: ārējo pieredzi, ko iegūst ar jutekļu palīdzību, un iekšējo pieredzi, vērstu garīgās būtības apguves virzienā (interpretējamu Augustīna garā kā atklāsmi) un pirmpieredzi, kuru Dievs devis Baznīcas Tēviem.

Izziņa nav iespējama bez ticības svētības, jo galu galā pati absolūto zināšanu esence slēpjas Svētajos Rakstos. Muļķības iemesli pēc Bēkona domām slēpjas nekritiskā nepamatotu autoritāšu pieņemšanā, neizglītotā pūļa spriedumu un paradumu ietekmē, paša muļķības slēpšanā zem erudīcijas (uzkrāto faktu gūzmas) maskas, necenšoties kļūt gudrākam, t.i. ne tikai zināt, bet arī izprast. Domāja, ka cilvēkam tieksme pēc zināšanām ir iedzimta, taču apjēgt tas var tikai tik daudz, cik Dievs uzskatīs par vajadzīgu viņam ļaut.

Cenšoties raudzīties uz zinātni kā uz vienotu veselumu, centās apvienot vienā sistēmā matemātiku, fiziku (optiku, astronomiju, alķīmiju, medicīnu) un ētiku. Pretstatīja matemātiku kā "dabisko" loģiku (kas iedzimta cilvēka prātam) "iemācītajai" loģikai (sholastikai), kuru viņš asociēja ar gramatiku. Iestājās par teoloģijas reformu, jo "zināšanu garīdzniekiem" — teologiem, — jātiecas atjaunot evaņģēlijos doto patieso, kanonisko dievišķās atklāsmes jēgu. Visai asi kritizēja sholastiskās filosofijas autoritātes, lielākās daļas teologu neizglītotību un neuzskatīja par nosodāmu izmantot pagāniskās filosofijas uzkrātās zināšanas. Nevar apgalvot, ka Bēkons nāktu klajā ar ko kardināli jaunu, taču viņa devums iesīkstējušās sholastiskās domas sašūpošanā un antīkās filosofijas mantojuma pārskatīšanā ir nenoliedzams. Arī tīri kvantitatīvi viņa paveiktā apjoms ir visai iespaidīgs un liels daudzums Bēkona darbu vēl joprojām ir rokrakstā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Bacon, Roger». encyclopedia.com.
↑ «Roger Bacon: The Christian, the Alchemist, the Enigma». University at Albany, State University of New York.
↑ «The Magus». The Guardian.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rodžers Bēkons.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[enc-1] 1,0 ^1,1 «Bacon, Roger». encyclopedia.com.

[2] «Roger Bacon: The Christian, the Alchemist, the Enigma». University at Albany, State University of New York.

[3] «The Magus». The Guardian.

[1]

[2]

[3]