Rita Kukaine
| ||||||||||||||||
|
Rita Kukaine (dzimusi 1922. gada 9. novembrī Sanktpēterburgā, mirusi 2011. gada 29. janvārī Rīgā) bija latviešu virusoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, ilggadēja LZA Mikrobioloģijas institūta direktore. Rita Kukaine bija Latvijas Universitātes Goda doktore. Viņa bija arī pensionēto zinātnieku kluba "Emeritus" valdes priekšsēdētāja.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Petrogradā 1922. gada 9. novembrī latviešu sarkanā strēlnieka Aleksandra Kukaiņa ģimenē. 1946. gadā viņa pabeidza studijas Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti un ieguva ārsta specialitāti. No 1947. līdz 1950. gadam studēja aspirantūrā Medicīnas fakultātē. 1948. gadā iestājās PSKP. No 1950. līdz 1952. gadam strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas institūtā. No 1952. līdz 1962. gadam bija LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietniece. 1961. gadā Rīgas Medicīnas institūtā aizstāvēja doktora disertāciju par poliomielīta jeb bērnu triekas novēršanu Latvijā. 1962. gadā kļuva par Mikrobioloģijas institūta direktori, 1968. gadā par profesori. Par līdzdalību programmas "Revertāze" izstrādāšanā 1979. gadā tika apbalvota ar PSRS Valsts prēmiju. Saņēma arī A. Kirhenšteina prēmiju 1973. gadā.
1980. gadu vidū viņa tika ievēlēta par PSRS Augstākās padomes tautas deputāti. Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1] Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā no 1989. gada līdz 1991. gadam PSRS Augstākajā padomē pārstāvēja Latvijas Tautas fronti. 2010. gada 4. maijā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci.
Mirusi 2011. gada 29. janvārī Rīgā (kremēta 4. februārī).
Zinātniskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viens no profesores Kukaines zinātniskās darbības virzieniem bija poliomielīta virusoloģijas un imunoloģijas pētījumi, pretpoliomielīta imunitātes veidošana, nonāvētās un dzīvās pretpolimielīta vakcīnas efektivitātes pētījumi un praktisko pasākumu sistēma vakcīnas ieviešanai Latvijā pret poliomielītu.
Mikrobioloģijas institūta pētījumi parādīja to, ka masveidīga iedzīvotāju vakcinācija radīja kolektīvu imunitāti pret poliomielītu un līdz ar to poliomielīta vīrusu izplatība Latvijā iedzīvotāju vidū ir beigusies.
Laika posmā no 1969.gada līdz 1980.gadam zinātniece pētījusi arī govju leikozes virusālo etioloģiju, endogēnos retrovīrusus, to raksturojumu un nozīmi patoloģijā. Viņa tika iedibinājusi jaunu virzienu molekulārajā bioloģijā - vīrusu molekulārā bioloģija.
Savas dzīves laikā viņa ir sarakstījusi 579 publikācijas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
- 1922. gadā dzimušie
- 2011. gadā mirušie
- Latvijas medicīnas zinātnieki
- Latvijas Universitātes absolventi
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- PSRS Valsts prēmijas laureāti
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši
- Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie
- PSRS tautas deputāti no Latvijas