Remipēdijas

Remipēdijas
	Speleonectes tulumensis
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Remipēdijas (Remipedia)
Iedalījums
	Godzilliidae; Micropacteridae; Speleonectidae;
	Remipēdijas Vikikrātuvē

Remipēdijas (Remipedia) ir aklu vēžveidīgo klase, kas atrasti jūras alās pie Austrālijas un Karību jūras baseinā, kā arī Lansarotes salā (Kanāriju salas). Remipēdijas pirmo reizi tika aprakstītas 1955. gadā kā izmirušu vēžveidīgo grupa (fosilā suga Tesnusocaris goldichi Brooks, 1955, karbons, paleozojs), taču pēc 1979. gada tika atrastas daudzas recentās (dzīvās) formas. 1981. gadā grupa remipēdijas tika iedalītas atsevišķā klasē (Yager, 1981). Pašlaik šajā klasē ir iekļauta viena mūsdienu kārta Nectiopoda ar trim dzimtām.

Morfoloģija

Remipēdijas ir 10-40 milimetri gari organismi, kas sastāv no galvas un iztiepta segmentēta ķermeņa (līdz 42 segmentiem). Uz galvas bez diviem antenu pāriem (antenas I un antenas II) vēl ir nesegmentēti pāra pieres izaugumi (preantenas). Antenas I (antenulas) sastāv no pamatnes un diviem vicveida zariem, uz kuriem ir daudzi ožas sariņi (estetaski). Antenas II ir divzarainas, saīsinātas, klātas ar gariem sariņiem un rada ūdens plūsmas, iespējams, lai piegādātu smaržas antenulām. Mutes orgānus veido mandibulas, divi maksillu pāri un maksillipedi (žokļkājas). Mandibulas ir nesegmentētas, bez vicas. Maksillas un žokļkājas ir vienzarainas, sākotnēji sastāv no 7 posmiņiem, kaut arī daļa posmiņu saaug. Uz tām bieži vien ir labi attīstīti izaugumi (endīti). Uz maksillu I galiem ir nadziņš, uz kura atrodas paliela dziedzera atvērums. Tā kā ar maksillām I remipēdijas var uzbrukt upuriem, ir uzskats, ka dziedzeru sekrēts satur indi vai gremošanas fermentus, kuri tiek ievadīti upura ķermenī. Bija izteikta hipotēze, ka par toksīnu var kalpot hemocianīns, kurš citu dziedzera sekrēta komponentu iespaidā, ar kuriem tas sajaucas īpašā rezervuārā, pārvēršas toksiskā fenoloksidāzē. Acu (arī nauplijiem) nav. Ķermeņa peldkājas ir piestiprinātas laterāli un orientētas uz sāniem no ķermeņa. Ekstremitātes ir divzarainas, posmainas; ekzopodītam un endopodītam ir līdzīga uzbūve, tie ir klāti ar gariem sariņiem. Telsona nav. Pie anālā segmenta stiprinās nesegmentēti uropodi.

Dzīvesveids

Remipēdijas peld samērā lēni, ar muguru uz leju. Lielāko laika daļu ķermeņa ekstremitātes rada filtrēšanas ūdens plūsmas, barošanās pārsvarā ir filtrējot. Bet var arī uzbrukt upuriem vai arī pārtikt no maitas (ar tiešiem novērojumiem tas ir pierādīts tikai dažām sugām).

Vairošanās un attīstība.

Attīstība ir izpētīta nepietiekoši. Aprakstīti ir lecitotrofi ūdenī peldoši kāpuri – orto- un metanaupliji. Viņu tālākā attīstība, domājams, notiek tipiskas anamorfozes rezultātā.