No 1965. līdz 1991. gadam dienēja DSFR karaspēkā. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Mladičs piedalījās Horvātijas pilsoņu karā un vēlāk Bosnijas karā (1992—95), kur viņam bija uzticēts komandēt serbu karaspēku Bosnijā. 1995. gada vidū Hāgas tribunāls izvirzīja Mladičam vairākas apsūdzības par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, starp kurām tika uzsvērta viņa saistība ar Sarajevas aplenkumu, kurā gāja bojā ap 10 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju, un Srebrenicas slaktiņu. Lai arī saskaņā ar Deitonas vienošanos atbildīgie par kara noziegumiem bija jāizdod Hāgas tribunālam, tomēr Mladičs un citi apsūdzētie netika izdoti.[2] No 1996. gada bēguļoja no tiesībsargājošām iestādēm. Serbija izsludināja atlīdzību par viņa notveršanu. Turklāt Eiropas Savienība uzsvēra, ka Mladičs ir jāizdod Hāgas tribunālam, ja Serbija vēlas uzsākt sarunas par tās iestāšanos savienībā.[3] 2011. gada 26. maijā viņu aizturēja Serbijas ziemeļdaļā. 2017. gada 22. novembrī Hāgas tribunāls piesprieda Mladičam mūža ieslodzījumu atzīstot viņu par vainīgu genocīdā un kara noziegumos Bosnijas kara laikā.[4]
