Pāriet uz saturu

Panteru mušmire

Vikipēdijas lapa
Panteru mušmire
Amanita pantherina
Panteru mušmire (Amanita pantherina)
Panteru mušmire (Amanita pantherina)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaMušmiru dzimta (Amanitaceae)
ĢintsMušmires (Amanita)
SugaPanteru mušmire (A. pantherina)
Panteru mušmire Vikikrātuvē

Panteru mušmire (latīņu: Amanita pantherina) — indīga mušmiru ģints sēne. Cepurīte jaunām sēnēm pusapaļa, vecākām izpletusies līdz 10 cm plata, brūna, ar dzeltenīgu vai pelēku nokrāsu, pārklāta baltām, bieži vien koncentriskām plēksnītēm. Kātiņš garāks par cepurītes platumu, balts, ar platu, baltu gredzenu, vecākām sēnēm ar dobumu, pie pamata paresnināts. Starp bumbuļveida paresninājuma augšdaļu un maksti ir brīva, šaura maliņa. Vecākām sēnēm kātiņā dobums. Lapiņas baltas, vecākām sēnēm pelēcīgas. Mīkstums balts, ar nepatīkamu smaku. Sporu nospiedums ir balts, un sporas ir gludas, eliptiskas un nav amiloīdas. Suga ir izplatīta visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, parasti sastopama simbiozē ar lapu un skujkoku kokiem mērenās joslas mežos. Latvijā aug jūlija beigās, augustā, septembrī, retos, vislabāk jauktu koku mežos.

Panteru mušmires, līdzīgi kā sarkanās mušmires, satur psihoaktīvas vielas: ibotēnskābi un muscimolu, tomēr tās mēdz būt pārāk lielos daudzumos, tāpēc sēne kā enteogēns tiek lietota daudz retāk nekā sarkanā mušmire. Saindēšanās simptomi parasti ir slikta dūša, vemšana, reibonis, halucinācijas, dezorientācija un delīrijs. Smagos gadījumos var rasties krampji un koma.

Šī suga veido ektomikorizālas asociācijas ar dažādām koku sugām, veicinot barības vielu apmaiņu starp sēni un tās saimniekaugu. Tam ir svarīga nozīme meža ekosistēmās, veicinot koku veselību un augšanu, uzlabojot ūdens un barības vielu uzsūkšanos.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]