Pašindukcija

Pašindukcija ir elektrodzinējspēka (EDS) rašanās vadītāja kontūrā, mainoties kontūra izmēriem vai vides magnētiskajai caurlaidībai, bet visbiežāk — caur šo kontūru plūstošās strāvas stiprumam. Tas ir elektromagnētiskās indukcijas atsevišķs gadījums.

Strāva, plūstot kontūrā, rada magnētisko lauku, un kontūrs, tostarp, piemēram, induktivitātes spole, aptver pilno magnētisko plūsmu Ψ_m, kas proporcionāla strāvai I:

$\Psi _{m}=LI$,

kur L ir kontūra induktivitāte.

Pašindukcijas EDS, kas tiek inducēts kontūrā pēc paša kontūra radītās magnētiskās plūsmas izmaiņas, nosaka vienādojums

${\mathcal {E}}_{p}=-\left(L{\frac {\operatorname {d} \!I}{\operatorname {d} \!t}} I{\frac {\operatorname {d} \!L}{\operatorname {d} \!t}}\right)$.

Ja L=const, tad

${\mathcal {E}}_{p}=-L{\frac {\operatorname {d} \!I}{\operatorname {d} \!t}}$.

Ieslēdzot vai izslēdzot strāvu elektriskajā ķēdē, kurai piemīt sava induktivitāte, tajā rodas pašindukcijas EDS, kurš saskaņā ar Lenca likumu darbojas pretī strāvas izmaiņai. Tādēļ pēc ieslēgšanas strāva savu stacionāro vērtību sasniedz pakāpeniski, tāpat pēc izslēgšanas strāva uzreiz nekļūst vienāda ar nulli.

Skatīt arī

• Mijindukcija