Paši dievi

Paši dievi
Latviešu izdevuma vāks
Autors(-i)	Aizeks Azimovs
Oriģinālais nosaukums	The Gods Themselves
Valsts	ASV
Valoda	angļu
Žanrs(-i)	zinātniskā fantastika
Izdota	1972. gadā
Izdota latviski	1979. gadā

"Paši dievi" (angļu: The Gods Themselves) ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns. Romāns sastāv no trim daļām, kuru nosaukumi veido Frīdriha Šillera pazīstamo teicienu "Pret stulbumu paši dievi cīnās veltīgi" no viņa lugas "Orleānas jaunava". Sevišķi augstu tiek vērtēti nehumanoīdo ārpuszemes saprātīgo būtņu psiholoģijas apraksti romāna otrajā daļā. Tulkojums latviešu valodā izdots 1979. gadā sērijā "Fantastikas pasaulē" (tulkojusi R. Koka).

Romāns ieguvis Nebulas prēmiju 1972. gadā un Hugo prēmiju 1973. gadā.

Sižets

Romānā aprakstīts cilvēces kontakts ar trīsdzimumu būtņu rasi, kas dzīvo paralēlajā Visumā jeb Parauniversā. Parauniversa fizikas likumi atšķiras no mūsu pasaules fizikas likumiem — tajā ir daudz spēcīgāka stiprā mijiedarbība, tādēļ tajā var pastāvēt tādi izotopi, kas mūsu Visumā būtu ārkārtīgi nestabili, bet Parauniversa zvaigznēm pietiek ar daudz mazākiem izmēriem, lai tajās varētu notikt kodolreakcijas.

Romāna pirmajā daļā "Pret stulbumu..." radioķīmiķis Fredriks Helams nejauši atklāj, ka viņa laboratorijā volframa-186 paraugs ir pārvērties par plutoniju-186, turklāt šis plutonija izotops sākumā ir stabils, bet pamazām kļūst arvien radioaktīvāks. Tiek secināts, ka tas nācis no cita Visuma, kur šāds plutonija izotops ir stabils, savukārt mūsu Visuma volframs nonācis šajā paralēlajā Visumā. Plutonija-186 atoms mūsu Visumā izstaro 20 pozitronus, pamazām pārvēršoties atpakaļ par volframu-186, bet volframa-186 atoms Parauniversā izstaro 20 elektronus un pārvēršas par plutoniju-186, kas Parauniversā ir stabils. Līdz ar to kā mūsu Universā, tā Parauniversā šāds process (tā saucamais "Elektronu Sūknis") var kalpot par neizsīkstošu enerģijas avotu. Fredriks Helams kļūst par Elektronu Sūkņa galveno ideologu un bauda vispasaules slavu, kaut arī Sūkņa zinātnisko pamatojumu izstrādājuši daudzi citi zinātnieki, bet Sūkņa praktiskās realizācijas instrukcijas atsūtījušas augstāk attīstītās Parauniversa būtnes. Tomēr Helamam ir oponenti, kas uzskata, ka elektronu "sūknēšana" ir bīstama Zemes civilizācijas pastāvēšanai, jo tādēļ pieaug starpkodolu mijiedarbība mūsu Visumā, un Saule pēc zināma laika var eksplodēt, kļūstot par pārnovu. Viens no oponentiem, Pīters Lemonts, mēģina sazināties ar "paracilvēkiem", konstatē, ka viņi arī apzinās šo problēmu, tomēr nevēlas apstādināt sūknēšanu.

Romāna centrālā daļa "...paši dievi..." veltīta Parauniversa neparasto saprātīgo būtņu un viņu planētas aprakstam. Stāstījums koncentrēts uz labāko triādi (trīsdzimumu būtņu ģimeni) svešās civilizācijas vēsturē. Svešajām būtnēm ir divas formas — Mīkstņi un Cietņi. Pēdējie aprakstīti samērā fragmentāri, taču var noprast, ka Cietņi ir diezgan līdzīgi cilvēkiem. Savukārt Mīkstņi ir spokainas būtnes, kas (it sevišķi jaunībā) var iziet cauri cietiem priekšmetiem un cits citam, kaut arī viņu kultūrā tas tiek nosodīts. Mīkstņi barojas, tieši absorbējot savas dziestošās zvaigznes enerģiju; sazinās telepātiski. Ir triju dzimumu Mīkstņi — paterni jeb labeņi, emociones jeb viduves un racionāļi jeb kreiseņi. Lai varētu radīt pēcnācējus, visu trīs dzimumu pārstāvji sajauc kopā savu matēriju — saplūsme šīm būtnēm ir seksuāla kontakta analogs, kura laikā tās vispirms izjūt juteklisku baudu, bet pēc tam uz ilgu laiku iestājas bezapziņas periods. Otrās daļas galvenā varone ir emocione Dua, kam piemīt viņas dzimumam neparasti augsts intelekts un zinātkāre. Bez tam šajā triādē ietilpst racionālis Odīns (izglītots zinātnieks) un paterns Trits — ne pārāk inteliģents konservators, taču ģimenes pieauguma dēļ spējīgs uz negaidītu rīcību, piemēram, enerģijas akumulatora zādzību no Cietņu laboratorijas, lai apgādātu Duu ar barību, kas nepieciešama ģimenes pēdējā pēcnācēja radīšanai. Tomēr Dua tam pretojas, jo uzskata, ka tas novedīs pie pēdējās, neatgriezeniskās saplūsmes, respektīvi, nāves. Dua atrod Pītera Lemonta ziņojumus un nojauš to nopietnību, kaut arī nesaprot valodu. Viņa uzsāk pretošanos, lai izjauktu jaunā Cietņa Estvolda, kas izgudrojis "sūkni", plānus. Dua uzskata Estvoldu par nežēlīgu egoisma iemiesojumu, jo viņš apzināti grib izsaukt zemiešu Saules eksploziju, lai nodrošinātu Parauniversa civilizāciju ar enerģiju uz ilgu laiku. Tādēļ Dua nosūta Lemontam izmisīgu ziņojumu, kurā lūdz apstādināt Elektronu Sūkņa daļu, kas atrodas uz Zemes. Saplūsmes laikā savas eksistences pēdējās minūtēs Dua apjauš, ka saplūsme nav nāve, bet Mīkstņu bezapziņas perioda laikā saplūdušie Mīkstņi kļūst par Cietni, turklāt Dua, izrādās, ir nīstā Estvolda daļa.

Romāna trešā daļa "...cīnās veltīgi?" norisinās divdesmit gadus vēlāk Mēness kolonijā, tajā stāstīts par zinātniskiem un politiskiem konfliktiem ar administrāciju uz Zemes. Bijušais radioķīmiķis Bendžamins Denisons ierodas Mēness kolonijā, lai pārbaudītu Lemonta hipotēzi. Denisona zinātniskā karjera uz Zemes ir sagrauta Helama intrigu dēļ. Vietējais fiziķis Berons Nevils atļauj Denisonam strādāt ar savā pārziņā esošajām iekārtām, tai skaitā pionoru — Mēness zinātnieku izgudrojumu. Pionors spēj izmainīt elementārdaļiņu masas, paverot ceļu uz citiem Visumiem. Ar Nevila civilsievas Selēnas Lindstromas L. palīdzību Denisons ne tikai apstiprina Lemonta hipotēzi par Sūkņa bīstamību, bet arī atrod problēmas risinājumu, atklājot procesu, kas ļauj kompensēt Elektronu Sūkņa radīto stiprās mijiedarbības pieaugumu. Ar pionora palīdzību var vienpusēji iesūknēt vielu no tāda Visuma, kas ir "kosmolodes" stadijā — sastāv no viena vienīga ārkārtīgi blīva un ar enerģiju bagāta ķermeņa. Šādā veidā var ne tikai iegūt enerģiju (uz Mēness Elektronu Sūknis nedarbojas), bet arī neitralizēt Elektronu Sūkņa radīto stiprās mijiedarbības pieaugumu. Līdz ar to kosmolodes Visumā stiprā mijiedarbība kļūs spēcīgāka un tālā nākotnē tur notiks Lielais Sprādziens.

Tā kā romāna beigās cilvēce, iespējams, ir izgājusi no strupceļa, trešās daļas nosaukuma beigās autors ir ielicis jautājuma zīmi.

Ārējās saites

• Paši dievi by Isaac Asimov