Pšesdecki
Pšesdecki (lietuviešu: Pšesdecki, baltkrievu: Пшаздзецкія, poļu: Przeździecki) bija rutēņu cilmes Lietuvas dižciltīgo dzimta, kura cēlusies no Navahrudakas kastelāna un Lietuvas maršala Nikolaja Vladislava Pšesdecka (miris 1683. gadā). Upītes stolnika Kristapa Pšesdecka dēls Aleksandrs Pšesdeckis (miris 1732. gadā) bija Inflantijas vaivadijas kastelāns (1726–1732), Antonijs Tadejs Pšesdeckis (1718-1772) bija Lietuvas lielkņazistes apakškanclers, viņa meita Helēna apprecējās ar Viļņas vaivadu Mikolu Jeronimu Radvilu. Viņu dēls Konstantīns Pšesdeckis (1782-1856) bija Podolijas guberņas muižnieks un vēsturnieks, 1853. gadā ieguva grāfa titulu.
Viņa dēls grāfs Aleksandrs Narciss Pšesdeckis (1814–1871) bija vēsturnieks un izdevējs, kurš apprecējās ar Lašu muižas īpašnieka Konstantīna Tīzenhauzena (1786—1853) meitu Mariju Annu Valēriju (1827—1890) un muiža pārgāja Pšesdecku dzimtas īpašumā.
Viņu dēls Aleksandrs Konstantīns Pšesdeckis (1846—1897) apprecējās ar Elizabeti Plāteri-Zībergu (1844–1907) 19. gadsimta pēdējā ceturksnī lika uzcelt grandiozu muižas kungu māju neogotikas stilā. Muižas pēdējais īpašnieks bija poļu vēsturnieks un diplomāts Reinolds Pšesdeckis (Rajnold Przezdziecki, 1884—1955).
|