Nuevaviskaja (filipīniešu: Lalawigan ng Nueva Vizcaya, angļu: Province of Nueva Vizcaya, iloku: Probinsia ti Nueva Vizcaya) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kagajanas Ielejas reģionā. Administratīvi dalās 15 municipalitātē un sīkāk 275 barangajās. Provinces centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Bajombonga. Lielākā daļa iedzīvotāju ir iloki, bet provincē dzīvo arī nozīmīga aborigēno tautu ifugao, isinaju, gadanu u.c. minoritāte.
Province izvietojusies Lusonas salas ziemeļaustrumos. Austrumos robežojas ar Kirino, ziemeļos — ar Isabelu un Ifugao, rietumos — ar Bengetu, bet dienvidos — ar Pangasinanu, Nuevaesihu un Auroru. Province atrodas kalnainā apvidū; rietumdaļā paceļas Centrālās Kordiljeras priekškalnes, dienvidos — Karabaljo kalni, bet dienvidaustrumos — Sjerramadre. Provinces vidusdaļu aizņem Kagajanas ielejas augšdaļa ar tās otru garāko pieteku Magatu. Augstākais kalns ir Pulags (2918 m vjl) uz robežas ar Bengetu un Ifugao.
Grūti pieejamā ielejas augšdaļa, ko apdzīvoja galvenokārt aborigēnās kalniešu ciltis, tika kolonizēta samērā vēlu un tā bija attāla Kagajanas provinces nomale. 1839. gadā tika izveidota patstāvīga province un nosaukta par «Jauno Biskaju» (spāņu: Vizcaya — ‘Biskaja’). Province sākotnēji aizņēma ievērojami plašāku teritoriju līdz pat Filipīnu jūrai austrumos. 1865. gadā daļu teritorijas kopā ar sākotnējo provinces centru Ečagi nodalīja jaunveidojamai Isabelas provincei. 1905. gadā provinces piekrastes daļu pievienoja Tajabasas provincei un vēlāk tā kļuva par Auroras provinci. 1908. gadā daļu teritorijas ziemeļos nodalīja jaundibinātajai Ifugao provincei, bet 1971. gadā dienvidaustrumu daļu nodalīja patstāvīgā Kirino provincē.
Filipīnas
Nuevaviskaja Vikikrātuvē
.png)