Neon Genesis Evangelion
Neon Genesis Evangelion | |
---|---|
logotips | |
Žanrs | |
Režisors | Hideaki Anno |
Komponists (-i) | Shiro Sagisu |
Valsts | Japāna |
Valoda(s) | japāņu |
Sezonu skaits | 1 |
Sēriju skaits | 26 6 filmas |
Izstrāde | |
Producents | |
Sērijas garums | 25 minūtes |
Kompānija | |
Translācija | |
TV kanāls | TV Tokyo |
Translācijas periods | 1995. gada 4. oktobris — 1996. gada 27. marts |
Ārējās saites | |
Oficiālā mājaslapa |
Neon Genesis Evangelion (japāņu: 新世紀エヴァンゲリオン, Shin Seiki Evangerion, burtiski: "Jauna gadsimta evaņģēlijs"[1]) ir 1995. gada Japānas zinātniskās fantastikas meha anime seriāls, kuru veidojušas kompānijas Tatsunoko Production un Gainax. Seriālu ir režisējis Hideaki Anno. Seriāls tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem, ietekmīgākajiem un diskusijas izraisošiem seriāliem japāņu animācijas vēsturē.[2]
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seriāla darbība norisinās 2015. gadā nocietinātā pilsētā Tokija-3, 15 gadus pēc globālas katastrofas. Cilvēki robotos karo pret milzīgiem briesmoņiem, kurus sauc par "eņģeļiem". Seriāla galvenais varonis ir pusaudzis Šindži Ikari, kura tēvs viņu pieņem darbā kompānijā Nerv kā robota pilotu cīņā pret "eņģeļiem". Seriāla tēli atspoguļo seriāla veidotāja Hideaki Anno personības iezīmes.[3] Tēliem sagādā grūtības to personīgās problēmas, attiecības ar citiem cilvēkiem un psiholoģiskās traumas.[4][5]
Filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1997. gadā iznāca divas anime filmas Neon Genesis Evangelion: Death & Rebirth un The End of Evangelion, kurās tika pabeigts seriāla stāsts. Filmas veidoja tā pati radošā komanda, kas veidoja seriālu. Savukārt 2007. gadā Studio Khara sāka izlaist 4 sēriju anime filmu sēriju Rebuild of Evangelion, seriāla rīmeiku.
# | Nosaukums | Izdošanas datums | Režisors | Sērija | |
---|---|---|---|---|---|
1 | Neon Genesis Evangelion: Death & Rebirth (新世紀エヴァンゲリオン 劇場版 DEATH & REBIRTH シト新生, Shin seiki Evangerion Gekijō-ban: Shi to Shinsei) | 1997. gada 15. marts | Hideaki Anno, Masayuki, Kazuja Tsurumaki | Oriģinālā sērija | |
2 | The End of Evangelion (新世紀エヴァンゲリオン劇場版 Air エア/まごころを、君に, Shin Seiki Evangerion Gekijō-ban: Ea/Magokoro o, Kimi ni) | 1997. gada 19. jūlijs | Hideaki Anno, Kazuya Tsurumaki | ||
3 | Evangelion: 1.0 You Are (Not) Alone (ヱヴァンゲリヲン新劇場版: 序, Evangerion Shin Gekijōban: Jo) | 2007. gada 1. septembris | Hideaki Anno, Masayuki, Kazuja Tsurumaki | Rebuild of Evangelion | |
4 | Evangelion: 2.0 You Can (Not) Advance (ヱヴァンゲリヲン新劇場版: 破, Evangerion Shin Gekijōban: Ha) | 2009. gada 27. jūnijs | |||
5 | Evangelion: 3.0 You Can (Not) Redo (ヱヴァンゲリヲン新劇場版:Q, Evangerion Shin Gekijōban: Kyū) | 2012. gada 17. novembris | Hideaki Anno, Mahiro Maeda, Kazuya Tsurumaki | ||
6 | Evangelion: 3.0 1.0 (シン・エヴァンゲリオン劇場版: ||, Shin Evangerion Gekijōban:||) | Atcelta sakarā ar COVID-19 pandēmiju | Hideaki Anno |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dani Cavallaro. The art of Studio Gainax: experimentation, style and innovation at the leading edge of anime. McFarland & Co., 2009. 54. lpp. ISBN 978-0-7864-3376-6.
- ↑ «Anime Series Draws on a World of Alienation». Los Angeles Times.
- ↑ Yoichi Kosukegawa. «Cartoon 'Eva' captures sense of void among Japanese youth». Japan Economic Newswire, 1997. gada 8. maijs.
In the September 1996 issue of the Quick Japan information magazine, Hideaki Anno, the director of Evangelion, described Eva as a 'personal film,' each character reflecting part of his own personality.
- ↑ Gerald Alva Jr. Miller. Exploring the Limits of the Human Through Science Fiction. Palgrave Macmillan, 2012. 85. lpp. ISBN 978-1-137-26285-1.
- ↑ Satomi Ishikawa. Seeking the Self: Individualism and Popular Culture in Japan. Peter Lang, 2007. 76. lpp. ISBN 978-3-03910-874-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neon Genesis Evangelion.
- IMDb profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
- Anime News Network animes profils (angliski)
- DMOZ ieraksts (angliski)
Šis ar anime un mangu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |