Neodadaisms
Neodadaisms ir termins, kas tiek attiecināts galvenokārt uz skaņas un vizuālo mākslu. Kā mākslas virzienam tam ir vairākas līdzības ar agrīno dadaismu. Neodadaisma mākslinieki noraida pieņemto izpratni par estētiku, savos izmanto mūsdienīgus priekšmetus un popkultūras tēlainību, veidojot absurdus pretstatījumus.
Terminu 1960. gados popularizēja mākslas kritiķe Barbara Roza, lai apzīmētu tajā laikā un iepriekšējos gados radītos mākslas darbus.
Neodadaisms ir daļēji ietekmējis tādus līdzīgus mākslas virzienus kā fluxus, popārtu un jauno reālismu.
Ievērojamākie mākslinieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Džespers Džonss
- Džims Dains
- Džons Čamberleins
- Joko Ono
- Jurģis Mačūns
- Nams Džuns Paiks
- Roberts Raušenbergs
- Deivids Vudards
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Susan Hapgood, Neo-Dada: Redefining Art, 1958-62. Universe Books and American Federation of Arts (1994)
 | Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||