Napata (arābu: نبتة) bija Senās Ēģiptes un Kušas valsts politiskais un reliģiskais centrs. Mūsdienās pilsētas atliekas atrodas Sudānā, Nīlas labajā krastā, pie Barkala kalna. 2003. gadā pilsētas drupas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā objekts ar nosaukumu "Barkals un Napatas reģiona senvietas".
Pilsētu 15. gadsimtā p.m.ē. nodibināja Senās Ēģiptes faraons Tutmoss III, kad bija iekarojis Kušu. Tā kļuva par dieva Amona pielūgsmes centru. Napata bija vistālāk uz dienvidiem esošā ievērojamā pilsēta Ēģiptes Jaunās valsts periodā. Ēģiptes XXV dinastijas laikā (no 8. līdz 7. gadsimtam p.m.ē.) tā bija Senās Ēģiptes galvaspilsēta. 663. gadā p.m.ē. XXV dinastija krita un Napata kļuva par Kušas galvaspilsētu. Pilsētu 593. gadā p.m.ē. nopostīja ēģiptieši un par Kušas galvaspilsētu kļuva Meroe. Napata tomēr saglabāja reliģiskā centra lomu. Otrreiz to 23. gadā p.m.ē. nopostīja romieši, tomēr tā turpināja darboties kā Amona pielūgsmes centrs.