Nāves lidojumi
Nāves lidojumi (spāņu: Vuelos de la muerte) ir prettiesisks soda veids (izrēķināšanās), kura būtība ir cilvēku izmešana no lidojošas lidmašīnas vai helikoptera.
Argentīnas Netīrā kara laikā (1976—1983) Argentīnas huntas karavīri nolaupīja tūkstošiem cilvēku, daļa no kuriem tika nogalināti nāves lidojumos[1]. Cilvēkiem pirms lidojuma vai lidojuma laikā ar vielām izraisīja bezsamaņas stāvokli, pēc tam viņi tika izmesti Atlantijas okeānā vai Laplatas upē.
Pēc Čīles prezidenta Rikardo Lagosa 2001. gadā paziņotā, 120 cilvēku tika izmesti no heliktoperiem Augusto Pinočeta diktatūras laikā.[2]
Nāves lidojumi veikti Kolumbijā Violensijas laikā (1948—1958), Zairā Mobutu režīma posmā, Austrumtimorā, kad to bija okupējusi Indonēzija (1975—1999). Nāves lidojumus rīkojusi Francijas koloniālā vara Madagaskarā Madagaskaras sacelšanās (1947—1949) un Alžīrijā Alžīrijas neatkarības kara laikā. Tāpat šādus lidojumus organizējusi Dienvidāfrikas Aparteīda valdība Namībijas neatkarības kara gaitā (1966—1990).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lindsay DuBois. «The Politics of the Past in an Argentine Working-Class Neighbourhood». University of Toronto Press, 2008. gada 1. janv.. – caur Google Books.
- ↑ Jonathan Franklin. «Chilean army admits 120 thrown into sea», 2001. gada 9. janv.. – caur The Guardian.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |