Mizložņas
| Mizložņas Certhia (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) Mizložņa (Certhia familiaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mizložņu dzimta (Certhiidae) |
| Ģints | Mizložņas (Certhia) |
 Mizložņas Vikikrātuvē | |
Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.[1] Mājo ziemeļu puslodes mērenās joslas mežu reģionos. Mizložņas ir nometnieki un, ja vispār migrē, tās ir īsu distanču, vietējas nozīmes migrācijas, piemēram, Himalajos mizložņas ziemo zemākā augstumā nekā ligzdo.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā novērojamas divas mizložņu ģints sugas: īspirkstu mizložņa (Certhia brachydactyla) un mizložņa (Certhia familiaris).[3] Īspirkstu mizložņai līdz šim bijuši divi novērojumi, bet mizložņa ir parasta ligzdotāja un nometniece.[4][5]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mizložņas ir neliela auguma mežos dzīvojoši dziedātājputni. Ķermeņa garums atkarībā no sugas ir 11—14 cm.[6] Mazākā ģintī ir Hodžsona mizložņa (Certhia hodgsoni), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 11 cm, svars 7,6 g.[7] Toties vairāk kā pusei sugu īpatņi sasniedz 14 cm garumu: Huma mizložņa (Certhia manipurensis), rudsānu mizložņa (Certhia nipalensis), Sičuaņas mizložņa (Certhia tianquanensis), svītrastes mizložņa (Certhia himalayana) un tumšā mizložņa (Certhia discolor).[8][9][10][11][12]
Visas sugas vizuāli ir savstarpēji ļoti līdzīgas un, ja divu sugu putni atrodas viens otram blakus, tos ir grūti atšķirt. Visām sugām ir pelēkbrūna mugurpuse ar gaišu raibumojumu un balts vēders. Mizložņām ir smalks, smails, viegli uz leju noliekts knābis, ar kuru tie var sasniegt kukaiņus pat vissmalkākajās mizas rievās. Astes spalvas stīvas un samērā garas, tās mizloņas izmanto atbalstam, pārvietojoties pa koku stumbriem. Spalvu nomaiņas laikā divas centrālās spalvas saglabājas, kamēr pārējās ir pilnībā izaugušas, bet pēc tam nomainās centrālās spalvas.[2][13]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mizložņas ligzda ir vaļīga zariņu platforma, kas iespīlēta starp koka mizu un stumbru. Mizložņas izmanto arī speciāli veidotus putnu būrīšus, kas pieguļ pie koka stumbra un kuram ir divi atvērumi. Viens tiek lietots kā ieeja, otrs kā izeja. Dējumā ir 3—9 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas. Jaunie putni izlido 15—16 dienu vecumā. Vecāki kādu brīdi par tiem turpina rūpēties. Bieži to dara tikai tēviņš, tikmēr mātīte perē otro dējumu. Reizēm aiz vienas mizas, vienā ligzdā perē divas mātītes.[2][13]
Nakti mizložņas pavada aiz koka mizas un aukstā laikā nakšņo nelielās grupās (12 un vairāk īpatņi).[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mizložņu ģints (Certhia)
- Brūnā mizložņa (Certhia americana)
- Hodžsona mizložņa (Certhia hodgsoni)
- Huma mizložņa (Certhia manipurensis)
- Īspirkstu mizložņa (Certhia brachydactyla)
- Mizložņa (Certhia familiaris)
- Rudsānu mizložņa (Certhia nipalensis)
- Sičuaņas mizložņa (Certhia tianquanensis)
- Svītrastes mizložņa (Certhia himalayana)
- Tumšā mizložņa (Certhia discolor)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ World Bird Names: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings, oxpeckers, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Mead, Christopher J. (2003). "Holarctic Treecreepers". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 538–540. ISBN 1-55297-777-3.
- ↑ Latvijas Daba: Mizložņu dzimta
- ↑ «Putni: Īspirkstu mizložņa Certhia brachydactyla». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. novembrī. Skatīts: 2018. gada 29. aprīlī.
- ↑ Putni: Mizložņa Certhia familiaris
- ↑ Alive: Family Certhiidae
- ↑ Alive: Hodgson's Treecreeper (Certhia hodgsoni)
- ↑ Manipur Treecreeper (Certhia manipurensis)
- ↑ Rusty-flanked Treecreeper (Certhia nipalensis)
- ↑ Sichuan Treecreeper (Certhia tianquanensis)
- ↑ Bar-tailed Treecreeper (Certhia himalayana)
- ↑ Sikkim Treecreeper (Certhia discolor)
- ↑ 13,0 13,1 Perrins, C. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 204. ISBN 1-85391-186-0.