Vadot ministriju, ministrs realizē konstitūcijā un likumos noteiktos uzdevumus un funkcijas atbilstošā valsts pārvaldes nozarē, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju un nosaka tās darbības stratēģiju. Atkarībā no tā, vai valsts ir parlamentāra vai prezidentāla republika, ministrs ir atbildīgs parlamenta vai prezidenta priekšā.[2] Atbilstoši ministrs ir izpildvaras pārstāvis, kurš atbildīgs likumdevējvaras priekšā. Pastāv arī valsts ministri un ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kas nevada ministriju, bet darbojas valdībā kā padomnieki vai īpašu, noteiktu uzdevumu realizētāji.[3]