Medumu ezeraine
| Medumu ezeraine | |
|---|---|
 Medumu ezera ainava | |
  Medumu ezeraine | |
| Tips | dabas parks |
| Atrašanās vieta |
 Medumu pagasts, Augšdaugavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 55°47′32″N 26°19′42″E / 55.79222°N 26.32833°EKoordinātas: 55°47′32″N 26°19′42″E / 55.79222°N 26.32833°E |
| Platība | 1484 ha |
| Dibināts | 1977 |
| Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |
Medumu ezeraine ir dabas parks Sēlijas dienvidaustrumos Augšzemes augstienes vidusdaļā, administratīvi izvietojusies Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Ietilpst Natura 2000 Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. 1977. gadā šeit tika radīts kompleksais dabas liegums, kurš vēlāk pārveidots par dabas parku ar vairākām papildus aizsargājamām teritorijām — botānisko dabas liegumu Meduma ezera salas un pie Medumu ezera esošo valsts nozīmes dendroloģisko stādījumu — bijušās Medumu muižas parku.[1]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģionam tipisks izteikts pauguru, vaļņu un grēdu reljefs ar virsas augstumu 145-171 m vjl. Augstākie punkti: Meduma kalns, Samaņku kalns, Šķirstiņu kalns, Ziediņu kalns. Šeit bieži sastopami ledāja malas zonas reljefa veidojumi ar daudziem ieplakās esošiem ezeriem (Meduma ezers, Lielais un Mazais Ilgas ezers, Samaņkas ezers, Šķirstiņu ezers u.c.), savdabīgas dabas ainavas ar tiem veido teritorijas lielāko daļu aizņemošās lauksaimniecības zemes, starp kurām atrodas nelielas egļu audzes, kā arī jauktu mežu un gāršas nogabali. Ieplakās un ezeru palienēs izveidojušies nelieli zāļu purvi un melnalkšņu audzes.
Meduma ezera salu botāniskais dabas liegums valsts aizsardzībā atrodas kopš 1987. gada. Ezera lieguma kopplatība ir 4 ha, un tajā ietilpst 4 salas. Salu mežaudzēs pārsvarā aug liepas mistrojumā ar apsēm un bērziem. Savukārt salu piekrastē aug atsevišķi melnalkšņi un kārklu audzes. [2]
Bioloģiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teritorijā mozaīkas veidā sastopami dažādi mežu tipi, kuri neveido lielus masīvus, kā arī nelieli pārejas purviņi pie ezeriem, kuros konstatēta ES direktīvas suga — lēzeļa lipare. Ezeri ir svarīga barošanās vieta vairākām retām sikspārņu sugām. Teritorijā ir daudzu retu un aizsargājamu vaskulāro augu, sūnu un ķērpju atradnes.
No aizsargājamajiem augiem te konstatējuši vizuļu grīsli (Carex brizoides), vidējo raganzālīti (Circaea intermedia), kalnu dedestiņu (Lathyrus linifolius, sin. L. montanus), ārstniecības cietsēkli (Lithospermum officinale) u. c.[3]
Medumu ezera krastā atrodas Medumu muižas parks, kuru 20. gadsimta sākumā pārkārtoja Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis. Parkā pašlaik zināma 31 reta koku un krūmu suga un simtgadīgi koki, netālu no ezera aug ap 600 gadu vecs ozols.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. gadsimtā Kalkūnu un Medumu muižas piederēja Etingeniem. Pastāv nostāsts par tālaika Vācijas vēstnieka Pēterburgā (1859–1862) Bismarka piedalīšanos medībās Medumos.[5][6] 20. gadsimta sākumā Medumos ciemojās arī pazīstamais rakstnieks Kornejs Čukovskis.[7] Medumu apkaimē vēl saglabājušies Pirmā pasaules kara ierakumi pēc ilgstošām kaujām par Daugavpili (Dvinsku), kuru rezultātā smagi cieta arī muiža un parks.
Informatīvie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medumu parkā atrodas skolas muzejs. Pie Medumu ezera iekārtota 2 km gara parka izziņas taka.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Daugavpils TIC lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 22. decembrī.
- ↑ «Dabas aizsardzības pārvaldes apraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. novembrī. Skatīts: 2016. gada 22. decembrī.
- ↑ «Ko redzēt Medumu ezerainē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 22. decembrī.
- ↑ vietas.lv apraksts
- ↑ latgalesdati.du.lv
- ↑ «Medumu pagasta mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. februārī. Skatīts: 2016. gada 22. decembrī.
- ↑ «Kornejs Čukovskis un Medumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. februārī. Skatīts: 2016. gada 22. decembrī.
- ↑ ezeri.lv datubāze
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabas parka karte[novecojusi saite]