Marianna Norta
| ||||||||||||||||
Marianna Norta (dzimusi 1830. gada 24. oktobrī — mirusi 1890. gada 30. augustā) bija ievērojama angļu izcelsmes augu gleznotāja un naturāliste, kas savos darbos attēloja augus no dažādiem pasaules kontinentiem. Kjū Karaliskais botāniskais dārzs Londonā māksliniecei veltīja atsevišķu galeriju, un to var apskatīt vēl šodien.
Marianna par savu daiļradi izteicās: "Es biju ilgi sapņojusi aizbraukt uz kādu tropu zemi un gleznot tās īpašo veģetāciju uz vietas, dabiskā pārpilnībā un greznumā."
Dzīve ar vecākiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marianna Norta piedzima Heistingsā Austrumsaseksā kā vecākā meita turīga zemes īpašnieka ģimenē. Sākotnēji Marianna gribēja kļūt par dziedātāju un vingrinājās vokālajā mākslā. Taču balss viņu pievīla, Marianna bija spiesta mainīt savus mērķus un sāka gleznot ziedus.
1855. gadā mira Mariannas māte, un kopš 25 gadu vecuma viņa daudz ceļoja kopā ar savu tēvu. Ceļojumi un iepazīšanās ar augu kolekcijām Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā atstāja tik neizdzēšamu iespaidu, ka pēc tēva nāves 1869. gadā Marianna nolēma turpmāk ceļot viena.[1]
Ceļojumi un darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marianna savus ceļojumus sāka 41 gada vecumā, 1871—1872. gadā apceļojot Kanādu, Savienotās Valstis un Jamaiku, tostarp gadu gleznojot dziļi Brazīlijas mežos. 1875. gadā pēc īsas uzturēšanās Tenerifes salā viņa sāka divu gadu ilgu braucienu apkārt pasaulei un tā laikā eļļas tehnikā gleznoja ainavas un augu valsti Kalifornijā, Japānā, Borneo, Javā un Indijā. Dažādos Indijas apgabalos māksliniece pavadīja visu 1878. gadu. Tēva politiskā karjeras dēļ Mariannai bija labi sakari. Ceļojumos viņu atbalstīja pat ASV prezidents un dzejnieks Henrijs Vodsvorts Longfello, bet Lielbritānijā toreizējais Kjū botāniskā dārza direktors sers Džozefs Hukers. Par spīti šiem sakariem, Marianna vēlējās ceļot viena un apmeklēja daudzas vietas, kas vairumam eiropiešu bija nepazīstamas. Daļa mākslinieces gleznoto augu bija jauni zinātnei.[1]
Pēc atgriešanās dzimtenē Londonā tika sarīkotas vairākas izstādes ar viņas augu gleznojumiem. Vēlāk Marianna piedāvāja visu savu gleznu kolekciju Kjū Karaliskajam botāniskajam dārzam. 1882. gadā atklāja Mariannas Nortas galeriju, un šīs izcilās mākslinieces gleznu kolekciju var joprojām apskatīt. Tā ir vienīgā pastāvīgā mākslinieces sievietes "soloizstāde" Lielbritānijā.
1880. gadā viņa aizbrauca uz Austrāliju un Jaunzēlandi, kur gleznoja veselu gadu. 1883—1885. gadā apmeklēja Dienvidāfriku, Seišelu salas un Čīli.
Mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mariannas Nortas vārdā ir nosauktas vairākas augu sugas, tostarp Crinum northianum (sinonīms — Crinum asiaticum), Kniphofia northiae, Areca northiana un Nepenthes northiana, kā arī Seišelu salās endēmā Northia ģints (gutaperčas dzimta).
Marianna Nortas galerijā Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā ir 13 ceļojumu gados radītie 832 gleznojumi, kuros košās krāsās attēlota dažādu zemju flora, fauna, ainavas un vietējo iedzīvotāju dzīve. Atšķirībā no modernām izstāžu zālēm, galerijas ēkā nebija pietiekami laba mikroklimata. 2008. gadā Kjū dārzs iesāka realizēt vērienīgu restaurācijas projektu gan galerijai, gan gleznām. Šajā projektā tika paredzēts izveidot arī skārienjūtīgas interaktīvas instalācijas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Botānika dārzkopjiem. Džefs Hodžs. Zvaigzne ABC, 2014. ISBN 978-9934-0-4937-8
 | Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|