Mērtirtidvila

Mērtirtidvila
Mērtirtidvila;
	pilsēta
Merthyr Tydfil, Merthyr Tudful
	Vecā pilsētas domes ēka; Inženiera Ričarda Trevitika piemineklis; Mērtirtidvilas Haistrīta
	Mērtirtidvila Mērtirtidvila
	Koordinātas: 51°44′35″N 3°22′41″W / 51.74306°N 3.37806°WKoordinātas: 51°44′35″N 3°22′41″W / 51.74306°N 3.37806°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Velsa
Ceremoniālā grāfiste	Vidusglamorgana
Apgabals	Mērtirtidvila
Platība
• pilsēta	59,13 km2
Augstums	170 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	58 839
• blīvums	676,1/km²
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC 1)
Pasta kods	CF47/CF48
Mājaslapa	www.merthyr.gov.uk
	Mērtirtidvila Vikikrātuvē

Mērtirtidvila (angļu: Merthyr Tydfil; velsiešu: Merthyr Tudful) ir pilsēta Velsā, Mērtirtidvilas grāfistes boro administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas Velsas dienvidos Tāvas upes krastos 40 km no Velsas galvaspilsētas Kārdifas centra un 275 km no valsts galvaspilsētas Londonas.

Vēsture

Pilsēta nodēvēta šeit nogalētās un apglabātās 5. gadsimta Svētās Tidvilas vārdā — ‘Mocekle Tidvila’. Romiešu iekarojumu laikā Tāvas krastos futbola kluba Merthyr Town F.C. laukuma vietā pastāvēja romiešu cietoksnis. Līdz pat 18. gadsimtam Mertīra bija neliels aitkopju ciems.

Ciema izaugsme par pilsētu sākās rūpnieciskās revolūcijas laikā — tā tiešā tuvumā atradās bagātīgas dzelzsrūdas, akmeņogļu un kaļķakmens atradnes, kas bija piemērota vieta dzelzs kausēšanai. 1759. gadā tika uzbūvēta pirmā dzelzs kausētava, kurai sekoja vairākas citas. Rūpnieciskās revolūcijas ziedu laikos pilsētā atradās četras no pasaulē lielākajām dzelzs kausētavām — 19. gadsimta sākumā tā tika dēvēta par «Pasaules dzelzs galvaspilsētu» (Iron Capital of the World).^[3] Pēc vienas no versijām Mērtirtidvilā 1804. gadā korniešu inženieris Ričards Trevitiks izgatavoja pirmo tvaika lokomotīvi The Iron Horse.^[4]

1861. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 52 tūkstošus, bet saimniecība sāka panīkt, jo dzelzs kausēšana iekšzemes rūpnīcās kļuva nerentabla un tās tika slēgtas. 20. gadsimta sākumā liela daļa pilsētas iedzīvotāju kļuva par bezdarbniekiem un 1920. un 1930. gados emigrēja ap 27 tūkstošiem tās iedzīvotāju. Nelielu uzplaukumu pilsēta piedzīvoja 2. pasaules kara laikā līdz ar militārās rūpniecības attīstību. Pēc kara pilsētā attīstījās sadzīves tehnikas ražošana — šeit rūpnīcu atvēra amerikāņu kompānija Hoover. Attīstījās arī citas mašīnbūves nozares.

1992. gadā, pārbaudot jaunu stenokardijas ārstēšanas medikamentu Mērtirtidvilā, pētnieki atklāja, ka jaunajām zālēm ir erekciju stimulējošas blakusparādības, kas izpaudās dažiem veseliem brīvprātīgajiem izmēģinājuma pētījumā. Šis atklājums veidoja Viagras pamatu.^[5]

Atsauces

↑ https://www.nomisweb.co.uk/reports/localarea?compare=W06000024.
↑ Citypopulation.de Merthyr Tydfil
↑ CBC, Visit Merthyr-Merthyr Tydfil. "Cyfarthfa Iron & Steelworks | visitmerthyr.co.uk". Visit Merthyr.
↑ Williams, David (1963). A Short History of Modern Wales (3rd ed.). London: John Murray. p. 83.
↑ "Blue wonder: Happy birthday Viagra". independent.co.uk.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mērtirtidvila.

[wikidata-48351c2515242256a302022fc1e6c4fb59bbf42c-1] ttps://www.nomisweb.co.uk/reports/localarea?compare=W06000024.

[2] Citypopulation.de Merthyr Tydfil

[3] CBC, Visit Merthyr-Merthyr Tydfil. "Cyfarthfa Iron & Steelworks | visitmerthyr.co.uk". Visit Merthyr.

[4] Williams, David (1963). A Short History of Modern Wales (3rd ed.). London: John Murray. p. 83.

[5] "Blue wonder: Happy birthday Viagra". independent.co.uk.

[1]

[3]

[4]

[5]