Pagasts izveidots 1917. gadā, apvienojot bijušos Laubermuižas un Ozolmuižas muižu pagastus ar nosaukumu Lauberes-Ozolu pagasts, ko 1925. gadā pārdēvēja par Lauberes pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Lauberes pagasta platība bija 81,9 km² un tajā dzīvoja 1107 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lauberes un Ozoluciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lauberes ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1947) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Lauberes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ozolu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lauberes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.
Lauberes dobumakmens — gandrīz pilnībā zemē iegrimis laukakmens, arheoloģijas piemineklis.
Ančiņu velna akmens (Lielais akmens, Upurakmens, Velna klēpis) — 5,1 m gara, 4,3 m plata un 2,3 m augsta akmens tilpums ir ap 40 m³, apkārtmērs 16 m. Akmeni uzskata par senu kulta objektu, tas izmantots kā ziedošanas vieta. Akmens virsmā izveidots 1,3 m garš, 0,5 m plats un ap 0,1 m dziļš iedobums. Ar akmeni saistītas teikas par velnu, kurš akmeni nesis no Madlienas baznīcas, līdz iedziedājies gailis. Ar akmeni saistīti arī nostāsti par bagātībām, kas zem tā paslēptas, tāpēc akmens apkārtne izrakņāta.
Ainavu parks «Zarumi» — privāts ainavu parks, pastaigu un atpūtas vieta, kur var aplūkot gan Pieclatu ozolu un Mīlestības lazdu, gan Vanšu tiltu un lielo kanjonu, kā arī citus savdabīgus dabas objektus.
Robežnieku priede — stumbra apkārtmērs 3,4 m.
Aviekstu ozoli — vairāki ozoli, kuru stumbra apkārtmērs pārsniedz 5 m.
Vairāk nekā 82% iedzīvotāju ir latvieši, 9% ir krievi un 5% baltkrievi. 46% iedzīvotāju ir vīrieši, 54% — sievietes. Meži aizņem 51% no pagasta platības.
Lauberes pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
