Pāriet uz saturu

Krezoli

Vikipēdijas lapa
Krezoli

o-Krezola struktūrformula

m-Krezola struktūrformula

p-Krezola struktūrformula
Ķīmiskā formula C7H8O
Molmasa 108,14 g/mol
Blīvums 1020 - 1050 kg/m3
Kušanas temperatūra 29,8 °C (o-krezols)
11,8 °C (m-krezols)
35,5 °C (p-krezols)
Viršanas temperatūra 191,0 °C (o-krezols)
202,0 °C (m-krezols)
201,9 °C (p-krezols)

Krezoli (metilfenoli, oksitoluoli, C6H4(CH3)OH) - pie fenoliem piederoši aromātiskie savienojumi ar 1 metilgrupu un 1 hidroksilgrupu pie benzola gredzena. Kā visiem divaizvietotajiem benzola atvasinājumiem, krezoliem ir 3 izomēri - orto-krezols (o-krezols), meta-krezols (m-krezols) un para-krezols (p-krezols). Krezoli ir šķidrumi vai cietas vielas, atkarībā no izomēru sastāva un temperatūras. Gaisā krezoli pamazām oksidējas un no bezkrāsainiem kļūst dzeltenīgi līdz sarkanbrūni.

Krezolus iegūst no akmeņogļu darvas. Tehnisko krezolu nemēdz sadalīt izomēros. Ja nepieciešami atsevišķi krezola izomēri, o-krezolu atdala no m-krezola un p-krezola, frakcionēti destilējot tehnisko krezolu. m-Krezolu atdala no p-krezola sulfoskābju veidā (m-krezolsulfoskābe sadalās, iedarbojoties ar karstu atšķaidītu sērskābi, bet p-krezolsulfoskābe šādos apstākļos nesadalās).

Krezolam ir vēl izteiktākas dezinficējošas īpašības, nekā fenolam. Tehniskā krezola šķīdumu šķidrajās ziepēs sauc par lizolu (mūsdienās izmanto reti).

Krezola antiseptisko īpašību dēļ to lieto koksnes (dzelzceļa gulšņu) piesūcināšanai.

Krezolu izmanto arī krāsvielu, smaržvielu un sprāgstvielu (trinitrokrezols) iegūšanai.