Pāriet uz saturu

Kandavas fogteja

Vikipēdijas lapa
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau).
Livonijas ordeņa valsts iedalījums 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (Maasilinna) fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (Toolse) fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja.

Kandavas fogteja (vācu: Vogtei von Kandau) bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312. līdz 1560. gadam.

Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Kandavas ordeņa pils pie Prūsijas ceļa Abavas labajā krastā, no kuras saglabājies vienīgi Pulvertornis. Pils būvi ap 1259. gadu pabeidza mestrs Burhards fon Hornhūzens un 1312. gadā tā kļuva par Kandavas fogtu mītni. 1334. gadā mestrs Eberhards fon Monheims pili paplašināja. Fogtu pils tika izpostīta Otrā Ziemeļu kara laikā, bet Lielā Ziemeļu kara laikā zviedri 1703. gadā no jauna ieņēma pili un uzbūvēja skanstis. Pēc tam pils zaudēja savu militāro nozīmi un 1750. gadā tika pamesta.

Kandavas fogtejā ietilpa

Kandavas fogtu saraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1383. līdz Livonijas ordeņa likvidācijai 1560. gadā ir zināmi šādi fogtu vārdi: