Pāriet uz saturu

Kalcija karbonāts

Vikipēdijas lapa
Kalcija karbonāts

Kalcija karbonāta kristālrežģis

Pulverveida kalcija karbonāts
CAS numurs 471-34-1
Ķīmiskā formula CaCO3
Molmasa 100,087 g/mol
Blīvums 2830 kg/m3
Kušanas temperatūra 1090 K (825 °C)
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 14 mg/100 ml
(praktiski nešķīst)

Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela. Tas ir plaši sastopams dabā, kaļķakmens un dolomīta veidā. Kalcija karbonātu lieto par kalcija savienojumu un oglekļa dioksīda izejvielu. Kalcija karbonāts ir nešķīstoša viela, tomēr tas ir sastopams cietā ūdenī (galvenokārt hidrogēnkarbonāta veidā). Kalcija karbonāts reaģē ar stiprām skābēm, izdalot CO2.

Karsējot kalcija karbonāts sadalās par kalcija oksīdu un ogļskābo gāzi. Šī reakcija parasti notiek cietā fāzē (bez kušanas).

CaCO3 → CaO CO2

Kalcija karbonātu saturoši minerāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalcija karbonātu saturošos minerālus saturošos iežus lieto par būvmateriāliem. Latvijā visplašāk lieto karbonātiežu (kas satur kalcija karbonātu) šķembas (tās lieto ceļu būvei un kā betona pildvielu). Dažreiz lieto arī zāģētas akmens plāksnes. Šie materiāli nav izturīgi pret skābā lietus iedarbību.

Pārtikas rūpniecībā kalcija karbonātu lieto arī kā balto krāsvielu (E170).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]