Pāriet uz saturu

Kakomicliji

Vikipēdijas lapa
Kakomicliji
Bassariscus (Coues, 1887)
Ziemeļamerikas kakomiclijs (Bassariscus astutus)
Ziemeļamerikas kakomiclijs (Bassariscus astutus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaJenotu dzimta (Procyonidae)
ĢintsKakomicliji (Bassariscus)
Kakomicliji Vikikrātuvē

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka kakomicliju tuvākie radinieki ir jenoti.

Kakomicliji dzīvo Ziemeļamerikas rietumos un dienvidos, sākot ar ASV rietumu šatiem[1] un beidzot ar Panamu Centrālamerikā.[2] Ziemeļamerikas kakomiclijs (Bassariscus astutus) ir piemērojies dzīvei sausās un akmeņainās biomās, tas ir sastopamas pat tuksnesī, toties Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir tropisko lietus mežu iemītnieks.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kakomicliji ārēji nedaudz atgādina caunas, bet to ķermeņa uzbūve ir līdzīga kaķim. Tam ir slaids, pagarināts un smalks ķermenis, smails purniņš un īsas kājas. Kakomiclijiem ir ļoti gara, pūkaina aste, kas ir garāka par ķermeni. Vidusamerikas kakomiclijs ir nedaudz lielāks par Ziemeļamerikas kakomicliju.

Kažoka krāsa ir dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, pavēdere gaiša, ap acīm melns vai tumši brūns, smalks matojuma gredzens, ap to gaiša matojuma gredzens. Tādējādi acis vizuāli izskatās vēl lielākas. Astei ir gredzenveida krāsojuma matojums.

Kakomicliji ir visēdāji un pamatā barojas ar augļiem un kukaiņiem, bet medī arī dažādus sīkus dzīvniekus. Abi ir ļoti veikli kāpelētāji, Vidusamerikas kakomiclijs uz zemes nokāpj ļoti reti, pamatā uzturoties kokos.[3]