Jorkas raga pussala
| Jorkas raga pussala | |
|---|---|
| Cape York Peninsula | |
 Jorkas raga pussalas karte | |
  Jorkas raga pussala  Jorkas raga pussala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 15°S 143°E / 15°S 143°EKoordinātas: 15°S 143°E / 15°S 143°E |
| Platība | 137 000 km² |
| Garums | 660 km |
| Platums | 430 km |
| Augstākais kalns | 800 m |
| Administrācija | |
 Austrālija | |
| Province |
 Kvīnslenda |
| Lielākā pilsēta | Veipa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 18 000 (2016) |
| Blīvums | 0,13/km² |
| Pamatiedzīvotāji | aborigēni, austrālieši |
 Jorkas raga pussala Vikikrātuvē | |
Jorkas raga pussala (angļu: Nova Scotia Peninsula) ir pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.[1] Administratīvi ietilpst Kvīnslendas štatā. Lielākā daļa pussalas iedzīvotāju ir Austrālijas aborigēni (ap 60%), kas runā vairāk kā 30 valodās. Administratīvais un komerciālais centrs ir Kuktauna pussalas austrumu krastā, bet lielākā apdzīvotā vieta ir kalnraču pilsētiņa Veipa rietumu krastā. Nodēvēta pēc Austrālijas tālākā sauszemes ziemeļu punkta Jorkas raga pussalas ziemeļu galā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pussala izvietojusies starp Koraļļu jūru austrumos un Karpentārija līci rietumos. Toresa šaurums ziemeļos pussalu atdala no Jaungvinejas salas. Pussalas rietumu daļa līdzena, dominē savanna. Austrumu daļā iesniedzas Lielā Ūdensšķirtnes grēda ar augstumiem līdz 800 m vjl un mitrajiem tropu mežiem. Gar austrumu piekrasti stiepjas Lielais Barjerrifs. Dominē subekvatoriālais musonu klimats. Boksītu atradnes.
Ievērojamu daļu pussalas teritorijas aizņem aizsargātās teritorijas. Galvenie ir Apudtamas, Ojalas Tumotanas un Riņirru nacionālie parki.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski pussalu apdzīvojušas vairākas Austrālijas aborigēnu tautas. Pirmais no eiropiešiem pussalu apmeklēja holandiešu jūrasbraucējs Vilems Jansons 1606. gadā. Pirmā izpētes ekspedīcija Edmunda Kenedija vadībā notika 1848. gadā; 10 no 13 ekspedīcijas dalībniekiem, tajā skaitā Kenedijs, gāja bojā no slimībām, bada un aborigēnu uzbrukumiem. Jorkas ragu pussalas ziemeļu galā eiropieši sasniedza tikai 1864. gadā.
Mūsdienās pussala reti apdzīvota un ar vāju infrastruktūru. No ziemeļiem uz dienvidiem ved tikai divi ceļi, kas cauru gadu izbraucami tikai ar apvidus transportu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 311. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jorkas raga pussala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|