Pāriet uz saturu

Jaunfrancija

Vikipēdijas lapa
Nouvelle-France
Jaunfrancija
Francijas Karalistes vicekaraliste

1534 – 1763
 

 

Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Devīze
Montjoie Saint Denis!
Himna
À la claire fontaine
Location of Jaunfrancijas
Location of Jaunfrancijas
Jaunfrancijas vicekaralistes karte
Pārvaldes centrs Kvebeka
Valoda(s) franču (Oficiālā)
Reliģija Romas katoļu baznīca
Valdība Vicekaraliste
Karalis
 - 1534.—1547. Fransuā I (pirmais)
 - 1715.–1763. Luijs XV (pēdējais)
Vicekaralis
 - 1534.—1541. Žaks Kartjē (pirmais)
 - 1755.–1760. Pjērs de Rīgads Vodrils (pēdējais)
Likumdevējs Jaunfrancijas Suverēnā padome
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki, Septiņgadu karš Ziemeļamerikā
 - Dibināta 1534
 - Kļuva par vicerojalitāti 1535
 - Likvidēta 1763
Platība 8 000 000 km²
Nauda Tūras livrs

Jaunfrancija (franču: Nouvelle-France) bija apzīmējums Francijas Karalistes kolonijām Ziemeļamerikā (1534–1763), kuras Septiņgadu kara laikā iekaroja Lielbritānijas Karaliste. Ar 1763. gada Parīzes līgumu Francija atteicās no saviem Amerikas valdījumiem par labu Lielbritānijai un Spānijai, saglabājot vienīgi Senpjēras un Mikelonas salas. Otrās koalīcijas kara laikā 1800. gadā Francija no Spānijas atguva Luiziānas kolonijas rietumu daļu, kuru jau 1803. gadā tā pārdeva ASV.

Jaunajā Francijā dažādos laikos ietilpa šādas franču kolonijas mūsdienu Kanādas un ASV teritorijā:

Kultūras un valodas mantojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas Kvebekā joprojām dominē franču valoda un kultūra, Monreāla ir viena no lielākajām franciski runājošajām pilsētām pasaulē. Franču kultūras un tiesību tradīcijas ir saglabājušās arī Luiziānā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]