Jēkabs Velme

Jēkabs Velme Personīgā informācija Dzimis 1855. gada 25. novembrī Ternejas pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1928. gada 16. maijā (72 gadi) Rīga, Latvija Tautība Latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne Valodniecība Alma mater Tērbatas Universitāte

Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks. Žurnāla "Austrums" izdevējs un redaktors (1885—1902). Latvijas Universitātes filoloģijas goda doktors (1924).

Dzīvesgājums

Dzimis 1855. gada 25. novembrī Ternejas pagasta "Kalnaņģu" saimnieka ģimenē. Mācījās Ternejas pagastskolā, Rūjienas draudzes skolā un Pērnavas ģimnāzijā (1870—76). Studēja filoloģiju Tērbatas Universitātē (1877—80). Rūjienas proģimnāzijas direktors (1880—81), no 1882. gada vācu valodas skolotājs Maskavas Pētera—Pāvila skolā, no 1883. gada Maskavas Universitātes vācu valodas docētājs.

Pēc Krišjāņa Valdemāra un Friča Brīvzemnieka ierosmes Velme 1885. gadā Maskavā nodibināja žurnālu "Austrums", ko izdeva līdz 1887. gadam Maskavā un kā redaktors parakstīja līdz 1902. gadam. Pēc Latvijas Repubikas nodibināšanas 1922. gadā atgriezās Latvijā, bija Latvijas Universitātes vācu valodas privātdocents, filoloģijas goda doktors (1924). Publicēja atmiņas par latviešu kultūras darbiniekiem.

Miris 1928. gada 16. maijā Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Pazīstamākie darbi

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

• "Kāds svars spēlēm pie audzināšanas", žurnāla "Austrums" 1. nr. (1885),
• "Vēstules par valodu un valodniecību", "Austrums" (1885-88),
• "Par latviešu participiem", Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Rakstu Krājums", (1885),
• "Par Latviešu vokāļu trejādo garumu", Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Rakstu Krājums" (1894),
• "Barona tēvs un viņa darbs", laikrakstā "Brīvā Zeme" (1923),
• "Krišjānis Valdemārs un viņa darbs" (1925).